Ekādasaka Nipāta — Mười Một Pháp

ane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā tatrāpi na saññī assa; saññī ca pana assā”ti? 
“Dūratopi kho mayaṁ, āvuso, āgaccheyyāma āyasmato sāriputtassa santike etassa bhāsitassa atthamaññātuṁ. 
Sādhu vatāyasmantaṁyeva sāriputtaṁ paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. 
Āyasmato sāriputtassa sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. 
“Tenahāvuso, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. 
“Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ. 
Āyasmā sāriputto etadavoca: 
“Siyā, āvuso, bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa …pe… yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā tatrāpi na saññī assa; saññī ca pana assā”ti. 
“Yathā kathaṁ panāvuso, siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa …pe… yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā tatrāpi na saññī assa; saññī ca pana assā”ti? 
“Idha, āvuso, bhikkhu evaṁsaññī hoti: 
‘etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ, yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānan’ti. 
Evaṁ kho, āvuso, siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa, na āpasmiṁ āposaññī assa, na tejasmiṁ tejosaññī assa, na vāyasmiṁ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā tatrāpi na saññī assa; saññī ca pana assā”ti. 
Ekādasamaṁ. 
Anussativaggo dutiyo. 
Tassuddānaṁ 
Dve vuttā mahānāmena, 
nandiyena subhūtinā; 
Mettā aṭṭhako gopālo, 
cattāro ca samādhināti. 

Aṅguttara Nikāya 11 
Paṭhamapaṇṇāsaka 
Sāmaññavagga 
~ 
“Ekādasahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṁ pariharituṁ phātiṁ kātuṁ. 
abhabbo cakkhusmiṁ dukkhānupassī viharituṁ… 
abhabbo cakkhusmiṁ anattānupassī viharituṁ… 
abhabbo cakkhusmiṁ khayānupassī viharituṁ… 
abhabbo cakkhusmiṁ vayānupassī viharituṁ… 
abhabbo cakkhusmiṁ virāgānupassī viharituṁ… 
abhabbo cakkhusmiṁ nirodhānupassī viharituṁ… 
abhabbo cakkhusmiṁ paṭinissaggānupassī viharituṁ”. 
Katamehi ekādasahi? 
Idha, bhikkhave, gopālako na rūpaññū hoti, na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṁ hāretā hoti, na vaṇaṁ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṁ kattā hoti, na titthaṁ jānāti, na pītaṁ jānāti, na vīthiṁ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohī ca hoti, ye te usabhā gopitaro gopariṇāyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti—
imehi kho, bhikkhave, ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṁ pariharituṁ phātiṁ kātuṁ. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo cakkhusmiṁ aniccānupassī viharituṁ… 
pe… 

Aṅguttara Nikāya 11 
Paṭhamapaṇṇāsaka 
Sāmaññavagga 
~ 
… 
Rūpasaññāya… 
saddasaññāya… 
gandhasaññāya… 
rasasaññāya… 
phoṭṭhabbasaññāya… 
dhammasaññāya… 

Aṅguttara Nikāya 11.2 
1. Nissayavagga 
Cetanākaraṇīyasutta 
“Sīlavato, bhikkhave, sīlasampannassa na cetanāya karaṇīyaṁ: 
‘avippaṭisāro me uppajjatū’ti. 
Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ sīlavato sīlasampannassa avippaṭisāro uppajjati. 
Avippaṭisārissa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ: 
‘pāmojjaṁ me uppajjatū’ti. 
Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ avippaṭisārissa pāmojjaṁ uppajjati. 
Pamuditassa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ: 
‘pīti me uppajjatū’ti. 
Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ pamuditassa pīti uppajjati. 
Pītimanassa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ: 
‘kāyo me passambhatū’ti. 
Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ pītimanassa kāyo passambhati. 
Passaddhakāyassa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ: 
‘sukhaṁ vediyāmī’ti. 
Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ passaddhakāyo sukhaṁ vediyati. 
Sukhino, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ: 
‘cittaṁ me samādhiyatū’ti. 
Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ sukhino cittaṁ samādhiyati. 
Samāhitassa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ: 
‘yathābhūtaṁ jānāmi passāmī’ti. 
Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ samāhito yathābhūtaṁ jānāti passati. 
Yathābhūtaṁ, bhikkhave, jānato passato na cetanāya karaṇīyaṁ: 
‘nibbindāmī’ti. 
Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ yathābhūtaṁ jānaṁ passaṁ nibbindati. 
Nibbinnassa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ: 
‘virajjāmī’ti. 
Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ nibbinno virajjati. 
Virattassa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ: 
‘vimuttiñāṇadassanaṁ sacchikaromī’ti. 
Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ viratto vimuttiñāṇadassanaṁ sacchikaroti. 
Iti kho, bhikkhave, virāgo vimuttiñāṇadassanattho vimuttiñāṇadassanānisaṁso, nibbidā virāgatthā virāgānisaṁsā, yathābhūtañāṇadassanaṁ nibbidatthaṁ nibbidānisaṁsaṁ, samādhi yathābhūtañāṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaṁso, sukhaṁ samādhatthaṁ samādhānisaṁsaṁ, passaddhi sukhatthā sukhānisaṁsā, pīti passaddhatthā passaddhānisaṁsā, pāmojjaṁ pītatthaṁ pītānisaṁsaṁ, avippaṭisāro pāmojjattho pāmojjānisaṁso, kusalāni sīlāni avippaṭisāratthāni avippaṭisārānisaṁsāni. 
Iti kho, bhikkhave, dhammā dhamme abhisandenti, dhammā dhamme paripūrenti apārā pāraṁ gamanāyā”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 11 
Paṭhamapaṇṇāsaka 
Sāmaññavagga 
~ 
… 
Sotasmiṁ… 
ghānasmiṁ… 
jivhāya… 
kāyasmiṁ… 
manasmiṁ… 

Aṅguttara Nikāya 11 
Paṭhamapaṇṇāsaka 
Sāmaññavagga 
~ 
… 
Rūpasañcetanāya… 
saddasañcetanāya… 
gandhasañcetanāya… 
rasasañcetanāya… 
phoṭṭhabbasañcetanāya… 
dhammasañcetanāya… 

Aṅguttara Nikāya 11 
Paṭhamapaṇṇāsaka 
Sāmaññavagga 
~ 
… 
Rūpataṇhāya… 
saddataṇhāya… 
gandhataṇhāya… 
rasataṇhāya… 
phoṭṭhabbataṇhāya… 
dhammataṇhāya… 

Aṅguttara Nikāya 11.3 
1. Nissayavagga 
Paṭhamaupanisāsutta 
“Dussīlassa, bhikkhave, sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro. 
Avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṁ hoti pāmojjaṁ. 
Pāmojje asati pāmojjavipannassa hatūpanisā hoti pīti. 
Pītiyā asati pītivipannassa hatūpanisā hoti passaddhi. 
Passaddhiyā asati passaddhivipannassa hatūpanisaṁ hoti sukhaṁ. 
Sukhe asati sukhavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi. 
Sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ. 
Yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpanisā hoti nibbidā. 
Nibbidāya asati nibbidāvipannassa hatūpaniso hoti virāgo. 
Virāge asati virāgavipannassa hatūpanisaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ. 
Seyyathāpi, bhikkhave, rukkho sākhāpalāsavipanno. Tassa papaṭikāpi na pāripūriṁ gacchati, tacopi … pheggupi … sāropi na pāripūriṁ gacchati. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, dussīlassa sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro, 
avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṁ hoti pāmojjaṁ …pe… 
vimuttiñāṇadassanaṁ. 
Sīlavato, bhikkhave, sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, 
avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṁ hoti pāmojjaṁ, 
pāmojje sati pāmojjasampannassa upanisasampannā hoti pīti, 
pītiyā sati pītisampannassa upanisasampannā hoti passaddhi, 
passaddhiyā sati passaddhisampannassa upanisasampannaṁ hoti sukhaṁ, 
sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi, 
sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ, 
yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampannā hoti nibbidā, 
nibbidāya sati nibbidāsampannassa upanisasampanno hoti virāgo, 
virāge sati virāgasampannassa upanisasampannaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ. 
Seyyathāpi, bhikkhave, rukkho sākhāpalāsasampanno. Tassa papaṭikāpi pāripūriṁ gacchati, tacopi … pheggupi … sāropi pāripūriṁ gacchati. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, 
avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṁ hoti …pe… 
vimuttiñāṇadassanan”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 11 
Paṭhamapaṇṇāsaka 
Sāmaññavagga 
~ 
… 
Rūpavitakke… 
saddavitakke… 
gandhavitakke… 
rasavitakke… 
phoṭṭhabbavitakke… 
dhammavitakke… 

Aṅguttara Nikāya 11 
Paṭhamapaṇṇāsaka 
Sāmaññavagga 
~ 
… 
Rūpavicāre… 
saddavicāre… 
gandhavicāre… 
rasavicāre… 
phoṭṭhabbavicāre… 
dhammavicāre aniccānupassī viharituṁ… 
dukkhānupassī viharituṁ… 
anattānupassī viharituṁ… 
khayānupassī viharituṁ… 
vayānupassī viharituṁ… 
virāgānupassī viharituṁ… 
nirodhānupassī viharituṁ… 
paṭinissaggānupassī viharituṁ… pe… 

Aṅguttara Nikāya 11.4 
1. Nissayavagga 
Dutiyaupanisāsutta 
Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: 
“āvuso bhikkhave”ti. 
“Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ. 
Āyasmā sāriputto etadavoca: 
“Dussīlassa, āvuso, sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro, 
avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṁ hoti pāmojjaṁ, 
pāmojje asati pāmojjavipannassa hatūpanisā hoti pīti, 
pītiyā asati pītivipannassa hatūpanisā hoti passaddhi, 
passaddhiyā asati passaddhivipannassa hatūpanisaṁ hoti sukhaṁ, 
sukhe asati sukhavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi, 
sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ, 
yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpanisā hoti nibbidā, 
nibbidāya asati nibbidāvipannassa hatūpaniso hoti virāgo, 
virāge asati virāgavipannassa hatūpanisaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ. 
Seyyathāpi, āvuso, rukkho sākhāpalāsavipanno. Tassa papaṭikāpi na pāripūriṁ gacchati, tacopi … pheggupi … sāropi na pāripūriṁ gacchati. 
Evamevaṁ kho, āvuso, dussīlassa sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro, 
avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṁ hoti pāmojjaṁ …pe… 
vimuttiñāṇadassanaṁ. 
Sīlavato, āvuso, sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, 
avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṁ hoti pāmojjaṁ, 
pāmojje sati pāmojjasampannassa upanisasampannā hoti pīti, 
pītiyā sati pītisampannassa upanisasampannā hoti passaddhi, 
passaddhiyā sati passaddhisampannassa upanisasampannaṁ hoti sukhaṁ, 
sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi, 
sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ, 
yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampannā hoti nibbidā, 
nibbidāya sati nibbidāsampannassa upanisasampanno hoti virāgo, 
virāge sati virāgasampannassa upanisasampannaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ. 
Seyyathāpi, āvuso, rukkho sākhāpalāsasampanno. Tassa papaṭikāpi pāripūriṁ gacchati, tacopi … pheggupi … sāropi pāripūriṁ gacchati. 
Evamevaṁ kho, āvuso, sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, 
avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṁ hoti pāmojjaṁ …pe… 
vimuttiñāṇadassanan”ti. …pe… 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 11 
Paṭhamapaṇṇāsaka 
Sāmaññavagga 
~ 
Ekādasahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato gopālako bhabbo gogaṇaṁ pariharituṁ phātikātuṁ. 
Katamehi ekādasahi? 
Idha, bhikkhave, gopālako rūpaññū hoti… pe… 
Evameva kho, bhikkhave, ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo cakkhusmiṁ aniccānupassī viharituṁ… 
pe… 
paṭinissaggānupassī viharitunti. 

Aṅguttara Nikāya 11.5 
1. Nissayavagga 
Tatiyaupanisāsutta 
Tatra kho āyasmā ānando bhikkhū āmantesi …pe… 
“dussīlassa, āvuso, sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro, 
avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṁ hoti pāmojjaṁ, 
pāmojje asati pāmojjavipannassa hatūpanisā hoti pīti, 
pītiyā asati pītivipannassa hatūpanisā hoti passaddhi, 
passaddhiyā asati passaddhivipannassa hatūpanisaṁ hoti sukhaṁ, 
sukhe asati sukhavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi, 
sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ, 
yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpanisā hoti nibbidā, 
nibbidāya asati nibbidāvipannassa hatūpaniso hoti virāgo, 
virāge asati virāgavipannassa hatūpanisaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ. 
Seyyathāpi, āvuso, rukkho sākhāpalāsavipanno. Tassa papaṭikāpi na pāripūriṁ gacchati, tacopi … pheggupi … sāropi na pāripūriṁ gacchati. 
Evamevaṁ kho, āvuso, dussīlassa sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro, 
avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṁ hoti pāmojjaṁ …pe… 
vimuttiñāṇadassanaṁ. 
Sīlavato, āvuso, sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, 
avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṁ hoti pāmojjaṁ, 
pāmojje sati pāmojjasampannassa upanisasampannā hoti pīti, 
pītiyā sati pītisampannassa upanisasampannā hoti passaddhi, 
passaddhiyā sati passaddhisampannassa upanisasampannaṁ hoti sukhaṁ, 
sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi, 
sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ, 
yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampannā hoti nibbidā, 
nibbidāya sati nibbidāsampannassa upanisasampanno hoti virāgo, 
virāge sati virāgasampannassa upanisasampannaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ. 
Seyyathāpi, āvuso, rukkho sākhāpalāsasampanno. Tassa papaṭikāpi pāripūriṁ gacchati, tacopi … pheggupi … sāropi pāripūriṁ gacchati. 
Evamevaṁ kho, āvuso, sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, 
avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṁ hoti pāmojjaṁ …pe… 
vimuttiñāṇadassanan”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 11.6 
1. Nissayavagga 
Byasanasutta 
“Yo so, bhikkhave, bhikkhu akkosako paribhāsako ariyūpavādo sabrahmacārīnaṁ, ṭhānametaṁ avakāso yaṁ so ekādasannaṁ byasanānaṁ aññataraṁ byasanaṁ nigaccheyya. 
Katamesaṁ ekādasannaṁ? 
Anadhigataṁ nādhigacchati, 
adhigatā parihāyati, 
saddhammassa na vodāyanti, 
saddhammesu vā adhimāniko hoti, 
anabhirato vā brahmacariyaṁ carati, 
aññataraṁ vā saṅkiliṭṭhaṁ āpattiṁ āpajjati, 
sikkhaṁ vā paccakkhāya hīnāyāvattati, 
gāḷhaṁ vā rogātaṅkaṁ phusati, 
ummādaṁ vā pāpuṇāti cittakkhepaṁ vā, 
sammūḷho kālaṁ karoti, 
kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati—
yo so, bhikkhave, bhikkhu akkosako paribhāsako ariyūpavādo sabrahmacārīnaṁ, ṭhānametaṁ avakāso yaṁ so imesaṁ ekādasannaṁ byasanānaṁ aññataraṁ byasanaṁ nigaccheyya. 
Yo so, bhikkhave, bhikkhu akkosako paribhāsako ariyūpavādo sabrahmacārīnaṁ, aṭṭhānametaṁ anavakāso yaṁ so ekādasannaṁ byasanānaṁ aññataraṁ byasanaṁ na nigaccheyya. 
Katamesaṁ ekādasannaṁ? 
Anadhigataṁ nādhigacchati, 
adhigatā parihāyati, 
saddhammassa na vodāyanti, 
saddhammesu vā adhimāniko hoti, 
anabhirato vā brahmacariyaṁ carati, 
aññataraṁ vā saṅkiliṭṭhaṁ āpattiṁ āpajjati, 
sikkhaṁ vā paccakkhāya hīnāyāvattati, 
gāḷhaṁ vā rogātaṅkaṁ phusati, 
ummādaṁ vā pāpuṇāti cittakkhepaṁ vā, 
sammūḷho kālaṁ karoti, 
kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati—
yo so, bhikkhave, bhikkhu akkosako paribhāsako ariyūpavādo sabrahmacārīnaṁ, aṭṭhānametaṁ anavakāso yaṁ so imesaṁ ekādasannaṁ byasanānaṁ aññataraṁ byasanaṁ na nigaccheyyā”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 11 
Paṭhamapaṇṇāsaka 
Sāmaññavagga 
~ 
… 
Rūpesu… 
saddesu… 
gandhesu… 
rasesu… 
phoṭṭhabbesu… 
dhammesu… 

Aṅguttara Nikāya 11.7 
1. Nissayavagga 
Saññāsutta 
Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 
“Siyā nu kho, bhante, bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa, na āpasmiṁ āposaññī assa, na tejasmiṁ tejosaññī assa, na vāyasmiṁ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi na saññī assa; saññī ca pana assā”ti? 
“Siyā, ānanda, bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa, na āpasmiṁ āposaññī assa, na tejasmiṁ tejosaññī assa, na vāyasmiṁ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi na saññī assa; saññī ca pana assā”ti. 
“Yathā kathaṁ pana, bhante, siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa, na āpasmiṁ āposaññī assa, na tejasmiṁ tejosaññī assa, na vāyasmiṁ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā”ti. 
“Idhānanda, bhikkhu evaṁsaññī hoti: 
‘etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ, yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānan’ti. 
Evaṁ kho, ānanda, siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa, na āpasmiṁ āposaññī assa, na tejasmiṁ tejosaññī assa, na vāyasmiṁ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā”ti. 
Atha kho āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: 
“Siyā nu kho, āvuso sāriputta, bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa …pe… yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī pana assā”ti. 
“Siyā, āvuso ānanda, bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa …pe… yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā”ti. 
“Yathā kathaṁ panāvuso sāriputta, siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa …pe… yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā”ti? 
“Idha, āvuso ānanda, bhikkhu evaṁsaññī hoti: 
‘etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ, yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānan’ti. 
Evaṁ kho, āvuso ānanda, siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa …pe… yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā”ti. 
“Acchariyaṁ, āvuso, abbhutaṁ, āvuso. 
Yatra hi nāma satthu ceva sāvakassa ca atthena attho byañjanena byañjanaṁ saṁsandissati samessati na viggayhissati, yadidaṁ aggapadasmiṁ. 
Idānāhaṁ, āvuso, bhagavantaṁ upasaṅkamitvā etamatthaṁ apucchiṁ. 
Bhagavāpi me etehi akkharehi etehi padehi etehi byañjanehi etamatthaṁ byākāsi, seyyathāpi āyasmā sāriputto. 
Acchariyaṁ, āvuso, abbhutaṁ, āvuso. 
Yatra hi nāma satthu ceva sāvakassa ca atthena attho byañjanena byañjanaṁ saṁsandissati samessati na viggayhissati, yadidaṁ aggapadasmin”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 11.8 
1. Nissayavagga 
Manasikārasutta 
Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 
“Siyā nu kho, bhante, bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā na cakkhuṁ manasi kareyya, na rūpaṁ manasi kareyya, na sotaṁ manasi kareyya, na saddaṁ manasi kareyya, na ghānaṁ manasi kareyya, na gandhaṁ manasi kareyya, na jivhaṁ manasi kareyya, na rasaṁ manasi kareyya, na kāyaṁ manasi kareyya, na phoṭṭhabbaṁ manasi kareyya, na pathaviṁ manasi kareyya, na āpaṁ manasi kareyya, na tejaṁ manasi kareyya, na vāyaṁ manasi kareyya, na ākāsānañcāyatanaṁ manasi kareyya, na viññāṇañcāyatanaṁ manasi kareyya, na ākiñcaññāyatanaṁ manasi kareyya, na nevasaññānāsaññāyatanaṁ manasi kareyya, na idhalokaṁ manasi kareyya, na paralokaṁ manasi kareyya, yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tampi na manasi kareyya; 
manasi ca pana kareyyā”ti? 
“Siyā, ānanda, bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā na cakkhuṁ manasi kareyya, na rūpaṁ manasi kareyya, na sotaṁ manasi kareyya, na saddaṁ manasi kareyya, na ghānaṁ manasi kareyya, na gandhaṁ manasi kareyya, na jivhaṁ manasi kareyya, na rasaṁ manasi kareyya, na kāyaṁ manasi kareyya, na phoṭṭhabbaṁ manasi kareyya, na pathaviṁ manasi kareyya, na āpaṁ manasi kareyya, na tejaṁ manasi kareyya, na vāyaṁ manasi kareyya, na ākāsānañcāyatanaṁ manasi kareyya, na viññāṇañcāyatanaṁ manasi kareyya, na ākiñcaññāyatanaṁ manasi kareyya, na nevasaññānāsaññāyatanaṁ manasi kareyya, na idhalokaṁ manasi kareyya, na paralokaṁ manasi kareyya, yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tampi na manasi kareyya; 
manasi ca pana kareyyā”ti. 
“Yathā kathaṁ pana, bhante, siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā na cakkhuṁ manasi kareyya, na rūpaṁ manasi kareyya …pe… 
yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tampi na manasi kareyya; 
manasi ca pana kareyyā”ti? 
“Idhānanda, bhikkhu evaṁ manasi karoti: 
‘etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ, yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānan’ti. 
Evaṁ kho, ānanda, siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā na cakkhuṁ manasi kareyya, na rūpaṁ manasi kareyya …pe… 
yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tampi na manasi kareyya; 
manasi ca pana kareyyā”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 11 
Paṭhamapaṇṇāsaka 
Rāgapeyyāla 
~ 
“Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ekādasa dhammā bhāvetabbā. 
Katame ekādasa? 
Paṭhamaṁ jhānaṁ, dutiyaṁ jhānaṁ, tatiyaṁ jhānaṁ, catutthaṁ jhānaṁ, mettācetovimutti, karuṇācetovimutti, muditācetovimutti, upekkhācetovimutti, ākāsānañcāyatanaṁ, viññāṇañcāyatanaṁ, ākiñcaññāyatanaṁ—
rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ime ekādasa dhammā bhāvetabbā”. 

Aṅguttara Nikāya 11 
Paṭhamapaṇṇāsaka 
Rāgapeyyāla 
~ 
“Rāgassa, bhikkhave, pariññāya… 
parikkhayāya… 
pahānāya… 
khayāya… 
vayāya… 
virāgāya… 
nirodhāya… 
cāgāya… 
paṭinissaggāya… 
ime ekādasa dhammā bhāvetabbā”. 

Aṅguttara Nikāya 11 
Paṭhamapaṇṇāsaka 
Rāgapeyyāla 
~ 
“Dosassa… pe… 
mohassa… 
kodhassa… 
upanāhassa… 
makkhassa… 
paḷāsassa… 
issāya… 
macchariyassa… 
māyāya… 
sāṭheyyassa… 
thambhassa… 
sārambhassa… 
mānassa… 
atimānassa… 
madassa… 
pamādassa abhiññāya…pe… 
pariññāya… 
parikkhayāya… 
pahānāya… 
khayāya… 
vayāya… 
virāgāya… 
nirodhāya… 
cāgāya… 
paṭinissaggāya ime ekādasa dhammā bhāvetabbā”ti. 
Idamavoca bhagavā. 
Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. 
Rāgapeyyālaṁ niṭṭhitaṁ. 
Nava suttasahassāni, 
bhiyyo pañcasatāni ca; 
Sattapaññāsa suttantā, 
aṅguttarasamāyutāti. 
Ekādasakanipātapāḷi niṭṭhitā. 
Aṅguttaranikāyo samatto. 

Aṅguttara Nikāya 11.9 
1. Nissayavagga 
Saddhasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā nātike viharati giñjakāvasathe. 
Atha kho āyasmā saddho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ saddhaṁ bhagavā etadavoca: 
“Ājānīyajhāyitaṁ kho, saddha, jhāya; 
mā khaḷuṅkajhāyitaṁ. 
Kathañca, khaḷuṅkajhāyitaṁ hoti? 
Assakhaḷuṅko hi, saddha, doṇiyā baddho ‘yavasaṁ yavasan’ti jhāyati. 
Taṁ kissa hetu? 
Na hi, saddha, assakhaḷuṅkassa doṇiyā baddhassa evaṁ hoti: 
‘kiṁ nu kho maṁ ajja assadammasārathi kāraṇaṁ kāressati, kimassāhaṁ paṭikaromī’ti. 
So doṇiyā baddho ‘yavasaṁ yavasan’ti jhāyati. 
Evamevaṁ kho, saddha, idhekacco purisakhaḷuṅko araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti. 
So kāmarāgaṁyeva antaraṁ katvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati avajjhāyati, 
byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati … 
thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati … 
uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati … 
vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti. 
So vicikicchaṁyeva antaraṁ katvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati avajjhāyati. 
So pathavimpi nissāya jhāyati, āpampi nissāya jhāyati, tejampi nissāya jhāyati, vāyampi nissāya jhāyati, ākāsānañcāyatanampi nissāya jhāyati, viññāṇañcāyatanampi nissāya jhāyati, ākiñcaññāyatanampi nissāya jhāyati, nevasaññānāsaññāyatanampi nissāya jhāyati, idhalokampi nissāya jhāyati, paralokampi nissāya jhāyati, yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tampi nissāya jhāyati. 
Evaṁ kho, saddha, purisakhaḷuṅkajhāyitaṁ hoti. 
Kathañca, saddha, ājānīyajhāyitaṁ hoti? 
Bhadro hi, saddha, assājānīyo doṇiyā baddho na ‘yavasaṁ yavasan’ti jhāyati. 
Taṁ kissa hetu? 
Bhadrassa hi, saddha, assājānīyassa doṇiyā baddhassa evaṁ hoti: 
‘kiṁ nu kho maṁ ajja assadammasārathi kāraṇaṁ kāressati, kimassāhaṁ paṭikaromī’ti. 
So doṇiyā baddho na ‘yavasaṁ yavasan’ti jhāyati. 
Bhadro hi, saddha, assājānīyo yathā iṇaṁ yathā bandhaṁ yathā jāniṁ yathā kaliṁ evaṁ patodassa ajjhoharaṇaṁ samanupassati. 
Evamevaṁ kho, saddha, bhadro purisājānīyo araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi na kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati na kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, 
na byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati … 
na thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati … 
na uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati … 
na vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati na vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. 
So neva pathaviṁ nissāya jhāyati, na āpaṁ nissāya jhāyati, na tejaṁ nissāya jhāyati, na vāyaṁ nissāya jhāyati, na ākāsānañcāyatanaṁ nissāya jhāyati, na viññāṇañcāyatanaṁ nissāya jhāyati, na ākiñcaññāyatanaṁ nissāya jhāyati, na nevasaññānāsaññāyatanaṁ nissāya jhāyati, na idhalokaṁ nissāya jhāyati, na paralokaṁ nissāya jhāyati, yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tampi nissāya na jhāyati; 
jhāyati ca pana. 
Evaṁ jhāyiñca pana, saddha, bhadraṁ purisājānīyaṁ saindā devā sabrahmakā sapajāpatikā ārakāva namassanti: 
‘Namo te purisājañña, 
namo te purisuttama; 
Yassa te nābhijānāma, 
yampi nissāya jhāyasī’”ti. 
Evaṁ vutte, āyasmā saddho bhagavantaṁ etadavoca: 
“kathaṁ jhāyī pana, bhante, bhadro purisājānīyo neva pathaviṁ nissāya jhāyati, na āpaṁ nissāya jhāyati, na tejaṁ nissāya jhāyati, na vāyaṁ nissāya jhāyati, na ākāsānañcāyatanaṁ nissāya jhāyati, na viññāṇañcāyatanaṁ nissāya jhāyati, na ākiñcaññāyatanaṁ nissāya jhāyati, na nevasaññānāsaññāyatanaṁ nissāya jhāyati, na idhalokaṁ nissāya jhāyati, na paralokaṁ nissāya jhāyati, yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tampi nissāya na jhāyati; 
jhāyati ca pana? 
Kathaṁ jhāyiñca pana, bhante, bhadraṁ purisājānīyaṁ saindā devā sabrahmakā sapajāpatikā ārakāva namassanti: 
‘Namo te purisājañña, 
namo te purisuttama; 
Yassa te nābhijānāma, 
yampi nissāya jhāyasī’”ti. 
“Idha, saddha, bhadrassa purisājānīyassa pathaviyaṁ pathavisaññā vibhūtā hoti, āpasmiṁ āposaññā vibhūtā hoti, tejasmiṁ tejosaññā vibhūtā hoti, vāyasmiṁ vāyosaññā vibhūtā hoti, ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññā vibhūtā hoti, viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññā vibhūtā hoti, ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññā vibhūtā hoti, nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññā vibhūtā hoti, idhaloke idhalokasaññā vibhūtā hoti, paraloke paralokasaññā vibhūtā hoti, yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi saññā vibhūtā hoti. 
Evaṁ jhāyī kho, saddha, bhadro purisājānīyo neva pathaviṁ nissāya jhāyati …pe… 
yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tampi nissāya na jhāyati; 
jhāyati ca pana. 
Evaṁ jhāyiñca pana, saddha, bhadraṁ purisājānīyaṁ saindā devā sabrahmakā sapajāpatikā ārakāva namassanti: 
‘Namo te purisājañña, 
namo te purisuttama; 
Yassa te nābhijānāma, 
yampi nissāya jhāyasī’”ti. 
Navamaṁ.