Kinh Bát-nhã Thiện Dũng Sở Vấn (Suvikrāntavikramiparipṛcchā Prajñāpāramitā)

(Vaidya 1)
Suvikrāntavikrāmiparipṛcchā nāma
sārdhadvisāhasrikā prajñāpāramitā /
______________________________________________________________
START Svp 1
1 nidānaparivartaḥ /
evaṃ mayā śrutam / ekasmin samaye bhagavān rājagṛhe viharati sma veṇuvane kalandakanivāpe mahatā bhikṣusaṃghena sārdhamardhatrayodaśabhirbhikṣuśataiḥ, aprameyāsaṃkhyaiśca bodhisattvairmahāsattvaiḥ nānābuddhakṣetrasaṃnipatitairekajātipratibaddhaiḥ / tena khalu punaḥ samayena bhagavānanekaśatasahasrayā parṣadā parivṛtaḥ puraskṛto dharmaṃ deśayati sma //
atha khalu tasyāmeva parṣadi suvikrāntavikrāmī nāma bodhisattvo mahāsattvaḥ saṃnipatito 'bhūtsaṃniṣaṇṇaḥ / sa utthāyāsanādekāṃsamuttarāsaṅgaṃ kṛtvā dakṣiṇaṃ jānumaṇḍalaṃ pṛthivyāṃ pratiṣṭhāpya yena bhagavāṃstenāñjaliṃ praṇamya bhagavantametadavocat - pṛccheyamahaṃ bhagavantaṃ tathāgatamarhantaṃ samyaksaṃbuddhaṃ kaṃcideva pradeśam, saced bhagavānavakāśaṃ kuryāt pṛṣṭaśca praśnavyākaraṇāya / evamukte bhagavān suvikrāntavikrāmiṇaṃ bodhisattvaṃ mahāsattvametadavocat - pṛccha tvaṃ suvikrāntavikrāmiṃstathāgatamarhantaṃ samyaksaṃbuddhaṃ yadyadevākāṅkṣasi / ahaṃ te tasya tasyaiva praśna(sya) vyākaraṇena cittamārādhayiṣyāmi //
evamukte suvikrāntavikrāmī bodhisattvo mahāsattvo bhagavantametadavocat - prajñāpāramitā prajñāpāramiteti bhagavannucyate / kiyatā bhagavan bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ prajñāpāramitā prajñāpāramitetyucyate? kathaṃ bhagavan bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ carati? kathaṃ bhagavan bodhisattvasya mahāsattvasya prajñāpāramitāyāṃ carataḥ prajñāpāramitābhāvanā paripūriṃ gacchati? kathaṃ bhagavan bodhisattvasya prajñāpāramitāṃ bhāvayato māraḥ pāpīyānavatāraṃ (na) labhate, sarvamārakarmāṇi cāvabudhyate? kīdṛgrūpaiśva bhagavan prajñāpāramitāvihārairviharan bodhisattvo mahāsattvaḥ kṣipraṃ sarvajñatādharmaparipūrimadhigacchati?
evamukte bhagavān suvikrāntavikrāmiṇaṃ bodhisattvaṃ mahāsattvametadavocat - sādhu sādhu suvikrāntavikrāmin, yastvaṃ tathāgatamarhantaṃ samyaksaṃbuddhaṃ prajñāpāramitāṃ paripṛcchasi bodhisattvānāṃ (Vaidya 2) mahāsattvānāmarthāya, yathāpi nāma tvaṃ bahujanahitāya pratipanno bahujanasukhāya lokānukampāyai mahato janakāyasyārthāya hitāya sukhāya devānāṃ ca manuṣyāṇāṃ ca, etarhyanāgatānāṃ ca bodhisattvānāṃ mahāsattvānāmālokaṃ kartukāma iti //
atha khalu bhagavān jānanneva suvikrāntavikrāmiṇaṃ bodhisattvaṃ mahāsattvaṃ paripṛcchati sma - kiṃ tvaṃ suvikrāntavikrāmin arthavaśaṃ saṃpaśyaṃstathāgatametadarthaṃ paripṛcchasi? evamukte suvikrāntavikrāmī bodhisattvo mahāsattvo bhagavantametadavocat - sarvasattvānāṃ vayaṃ bhagavannarthāya tathāgatametamarthaṃ paripṛcchāmaḥ sarvasattvahitāya sarvasattvānukampāyai / tatkasmāddhetoḥ? prajñāpāramitā bhagavan sarvadharmāṇāṃ grāhikā yaduta śrāvakapratyekabuddhabodhisattvasamyaksaṃbuddhadharmāṇām / ato bhagavaṃstathāgataviṣayaṃ tathāgatajñānaṃ ca nirdiśatu / tatra ye sattvā niyatāḥ śrāvakayāne bhaviṣyanti, te kṣipramanāsravāṃ bhūmiṃ sākṣātkariṣyanti / ye pratyekabuddhayāne niyatā bhaviṣyanti, te kṣipraṃ pratyekabuddhayānena niryāsyanti / ye anuttarāṃ samyaksaṃbodhiṃ saṃprasthitāḥ, te kṣipramanuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbhotsyante / ye ca anavakrāntasamyaktvaniyāmā aniyatāstisṛṣu bhūmiṣu, te śrutvā anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau cittamutpādayiṣyanti / sarvasattvānāṃ ca bhagavan kuśalamūlasaṃjananaṃ kṛtaṃ bhaviṣyati tathāgatena imaṃ prajñāpāramitāpraśnaṃ visarjayatā / na ca vayaṃ bhagavan hīnādhimuktikānāṃ sattvānāṃ kṛtaśastathāgataṃ paripṛcchāmaḥ, na daridracittānām, na daridramānasasamanvāgatānām, na kusīdānām, na kausīdyābhibhūtānām, na dṛṣṭipaṅkāvasannānām, na mārapāśabaddhānām, nānapatrapāṇām, nāsaṃlekhasamanvāgatānām, na muṣitasmṛtīnām, na bhrāntacittānām, na kāmapaṅkamagnānām, na śaṭhānām, na māyāvinām, nākṛtajñānām, na pāpecchānām, na pāpasamācārāṇām, na śīlavipannānām, nāpariśuddhaśīlānām, na dṛṣṭivipannānām, na māragocaracāriṇām, nātmotkarṣakāṇām, na parapaṃsakānām, na lābhasatkāragurukāṇām, na pātracīvarādhyavasitānām, na kuhakānām, na lapakānām, na naimittikānām, na naiṣpeṣikāṇām, na lābhena lābhacikīrṣukāṇām / na vayaṃ bhagavan evaṃrūpāṇāṃ sattvānāṃ kṛtaśastathāgataṃ paripṛcchāmaḥ / ye punarbhagavan sattvāḥ sarvajñajñānaṃ prārthayanti, asaṅgajñānaṃ svayaṃbhūjñānamasamajñānamanuttarajñānaṃ prārthayante, ye nātmānamupalabhante na param, kutaḥ punarātmānamutkarṣayiṣyanti paraṃ vā pasaṃyiṣyanti, teṣāṃ nihatamānānāṃ vayaṃ bhagavaṃśchinnaviṣāṇavṛṣabhopamānāṃ bodhisattvānāṃ mahāsattvānāmāvrīḍhaśalyānāṃ nīcamānasānāṃ caṇḍālakumārakopamacittānāṃ pṛthivyaptejovāyvākāśasamacitānāṃ bhagavan sattvānāmarthāya tathāgataṃ paripṛcchāmo bodhisattvānāṃ mahāsattvānām / ye dharmamapi nopalabhante nābhiniviśante kutaḥ punaradharmam, teṣāṃ vayaṃ bhagavannarthāya tathāgataṃ paripṛcchāmo bodhisattvānāṃ mahāsattvānāmāśayaśuddhānāmaśaṭhānāmamāyāvināmṛjukānāṃ samacittānāṃ sarvasattvahitāmukampakānāṃ samādāpakānāṃ samuttejakānāṃ saṃpraharṣakāṇāṃ mahābhāravāhikānāṃ mahāyānasamārūḍhānāṃ mahākṛtyena pratyupasthitānāṃ mahākāruṇikānāṃ sarvasattvahitasukhāvahānāṃ nāyakānāṃ vināyakānāṃ pariṇāyakānāṃ sarvadharmāniśritavihārikāṇāṃ sarvopapattyāyatanānarthikānāṃ sarvamārapāśavinirmuktānāṃ (Vaidya 3) chandikānāṃ vīryavatāmapramattānāṃ sarvadharmaparamapāramiprāptānāṃ sarvasaṃśayacchedanakuśalānām / (teṣāṃ) vayaṃ bhagavan sattvānāṃ kṛtaśastathāgataṃ paripṛcchāmo bodhisattvānāṃ mahāsattvānām / ye te bhagavan sattvā bodhijñānamapi na manyante nābhiniviśante nādhyavasāya tiṣṭhanti, sarvamanyanāsamatikrāntā mārgasthitā mārgapratipannā mārgadaiśikāḥ, teṣāṃ vayaṃ bhagavan sattvānāṃ kṛtaśastathāgataṃ paripṛcchāmo bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ ca / sarvasattvānāṃ vayaṃ bhagavannarthāya hitāya sukhāya yogakṣemāya tathāgataṃ paripṛcchāmaḥ, sarvasattvānāṃ vayaṃ bhagavan sukhamupasaṃhartukāmā anuttarasukhaṃ niruttarasukhaṃ nirvāṇasukhaṃ buddhasukhamasaṃskṛtasukham / tena vayaṃ bhagavan sarvasattvānāṃ saṃśayacchittyarthaṃ tathāgataṃ paripṛcchāmaḥ / niḥsaṃśayā vayaṃ bhagavan bhavitukāmāḥ, niḥsaṃśayāśca bhagavan sarvasattvebhyaḥ saṃśayaprahāṇāya dharmaṃ deśayitukāmāḥ / tatkasmāddhetoḥ? sarvasattvā hi bhagavan sukhakāmā duḥkhapratikūlāḥ, sarvasattvāḥ sukhenārthikāḥ / na ca vayaṃ bhagavan sarvasattvānāṃ kiṃcidanyatsukhaṃ samanupaśyāmo 'nyatra prajñātaḥ / na cānyatkiṃcidbhagavan sarvasattvānāṃ sukhamasti anyatra bodhisattvayānānmahāyānāt / tena vayaṃ bhagavan imamarthavaśaṃ saṃpaśyantaḥ sattvānāṃ sukhamupasaṃhartukāmāḥ prajñāpāramitāṃ paripṛcchāmaḥ / bodhisattvānāṃ caitamarthaṃ bhagavan samanupaśyadbhirasmābhistathāgata etamarthaṃ paripṛṣṭaḥ //
evamukte bhagavām suvikrāntavikrāmiṇaṃ bodhisattvāṃ mahāsattvametadavocat - sādhu sādhu suvikrāntavikrāmin / guṇānāṃ te na sukaraḥ paryanto 'dhigantum, yastvaṃ tathāgataṃ mahato janakāyasyānukampayā imāṃ prajñāpāramitāṃ paripṛcchasi / tena hi tvaṃ suvikrāntavikrāmin śṛṇu, sādhu ca suṣṭhu ca manasikuru, bhāṣiṣye 'haṃ te / sādhu bhagavanniti suvikrāntavikrāmī bodhisattvo mahāsattvo bhagavataḥ pratyaśrauṣīt ////
bhagavānetadavocat - yattvaṃ suvikrāntavikrāmin evaṃ vadasi - prajñāpāramitā prajñāpāramiteti bhagavannucyate, kiyatā bhagavan bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ prajñāpāramitetyucyata iti, na hi suvikrāntavikrāmin kenaciddharmeṇa prajñāpāramitā vacanīyā / sarvavacanātikrāntā hi prajñāpāramitā / na hi suvikrāntavikrāmin prajñāpāramitā śakyate vaktum - iyaṃ sā prajñāpāramitā, asya vā prajñāpāramitā, anena vā prajñāpāramitā, asmādvā prajñāpāramitā / apāramitaiṣā suvikrāntavikrāmin sarvadharmāṇām, tenocyate prajñāpāramiteti / prajñaiva suvikrāntavikrāmiṃstathāgatena na labdhā, nopalabdhā, kutaḥ punaḥ prajñāpāramitāmupalapsyate? prajñeti suvikrāntavikrāmin ajñaiṣā sarvadharmāṇām, ajānanaiṣā sarvadharmāṇām, tenocyate prajñeti / katamā ca suvikrāntavikrāmin ajānanā sarvadharmāṇām? anyathaite sarvadharmā anyathābhilapyante, na cābhilāpavinirmuktāḥ sarvadharmāḥ / yā ca ajñā sarvadharmāṇām, yā ca ajānanā sarvadharmāṇām, na sā śakyā vācā vaktum / api tu yathā sattvā ajānanāḥ, tenocyate prajñeti / prajñāptirityevocyate, tenocyate prajñeti / sarvadharmāśca suvikrāntavikrāmin aprajñapanīyāḥ, apravartyāḥ, anirdeśyāḥ adṛśyāśca / yaivamajānanā, iyamucyate ajānaneti / prajñeti suvikrāntavikrāmin naiṣā ajñā nāpyanajñā, nāpyajñānajñā, tatastenocyate prajñeti / (Vaidya 4) [na]) jñānagocara eṣa suvikrāntavikrāmin, nājñānagocaraḥ / nājñānaviṣayo nāpi jñānaviṣayaḥ / aviṣayo hi jñānam / sacedajñānaviṣayaḥ syāta, ajñānaṃ syāt / na jñānamajñānataḥ, nāpi jñānato 'jñānam, nāpi jñānamajñānam, nāpyajñānaṃ jñānam / nājñānena jñānamityucyate, nāpi jñānena jñānamityucyate / ajñānena hi jñānamityucyate, na tu tatra kiṃcidajñānaṃ yacchakyamādarśayitum - idaṃ tajjñānam, asya vā tajjñānam, anena vā tajjñānam / tena tajjñānaṃ jñānatvena na saṃvidyate, nāpi tajjñānaṃ tattvenāvasthitam, nāpyajñānaṃ jñānamityucyate / sacedajñānena jñānamityucyeta, tataḥ sarve bālapṛthagjanā jñānino bhaveyuḥ / api tu jñānājñānānupalabdhito jñānājñānaṃ yathābhūtaparijñā / tadeva jñānamityucyate, na punaryathocyate tathā tajjñānam / tatkasmāt? na hi jñānaṃ vacanīyam, nāpi jñānaṃ kasyacidviṣayaḥ / sarvaviṣayavyatikrāntaṃ hi jñānam, na ca jñānaṃ viṣayam (yaḥ?) / ayaṃ suvikrāntavikrāmin jñānanirdeśaḥ, adeśo 'pradeśaḥ, yena jñānenāsau jñānināṃ jñānīti saṃkhyāṃ gacchati / yaivaṃ suvikrāntavikrāmin prajānanā anubodhanā ajānanā, iyamucyate prajñeti / ya evaṃ suvikrāntavikrāmin abhisamayaḥ, sākṣātkriyā, iyamucyate lokottarā prajñeti, na punaryathocyate lokottarā prajñeti / tatkasmāddhetoḥ? loka eva nopalabhyate, kutaḥ punarlokottarā prajñā? kaḥ punarvādo yo lokān samanuttariṣyati lokottarayā prajñayā? tatkasya hetoḥ? na hi sā lokamupalabhate, tena na kiṃciduttārayati, tenocyate lokottarā prajñeti / loka iti suvikrāntavikrāmin prajñaptirlokasamatikramaḥ / sarvaprajñaptisamatikrāntaṃ lokottaramityucyate / na ca punarlokottaramuttaraṇam, anuttaraṇaṃ lokottaram / tatkasya hetoḥ? aṇurapi tatra dharmo na saṃvidyate ya uttartavyo yena cottartavyaḥ / tenocyate lokottaramiti / lokottare hi na loko vidyate na lokottaram, anuttarasyānuttara(ṇa) miti, tenocyate lokottaramiti / ayamucyate suvikrāntavikrāmin lokottarāyāḥ prajñāyā nirdeśaḥ, na punaryathocyate lokottarā prajñeti / tatkasmāddhetoḥ? na hi yā lokottarā sā vacanīyā, uttīrṇā sā / na tatra bhūyaḥ kiṃciduttartavyam, tenocyate lokottarā prajñeti //
tatra suvikrāntavikrāmin yā nirvedhikā prajñā, kiṃ sā prajñā nirvidhyati? nātra kiṃcinnirveddhavyam / sacetkiṃcinnirveddhavyamabhaviṣyat, prajñapyeta - iyaṃ sā prajñā yā nirvidhyatīti / na kenacidvidhyate nāvidhyate, na kasyaciduttaramupalabhyate yadvidhyeta / nirvidhyatīti nātra kiṃcidvidhyati nāvidhyati, nātra kiṃcidvidhyate nāvidhyate, tenocyate nirvidhyatīti / nātra kaścidantaṃ prayāti nāpi madhyam, tenocyate nirvidhyatīti / nirvidhyati nirvedhikā prajñetyucyate nirvidhyati na kvaciddhāvati, na vidhāvati, na saṃdhāvati, tenocyate nirvedhiketi / api tu suvikrāntavikrāmin nirvedhikā prajñeti kiṃ nirvidhyati? yatkiṃciddarśanam, tatsarvaṃ nirvidhyati / kena nirvidhyati? prajñayā nirvidhyati / kimiti prajñayā nirvidhyati? prajñaptilakṣaṇamiti nirvidhyati / yatkiṃcitprajñaptilakṣaṇam, tatsarvamalakṣaṇamiti, alakṣaṇaṃ prajñaptilakṣaṇamiti / yaḥ suvikrāntavikrāmin evaṃrūpayā prajñayā samanvāgato vidhyati, sa traidhātukaṃ (Vaidya 5) vidhyati / kathaṃ vidhyati? adhātukaṃ traidhātukamiti nirvidhyati / na hyatra kaściddhātuṃ vidhyati, sa traidhātukamadhātukamiti nirvidhyati / yenaivaṃ traidhātukaṃ nirviddham, ayamucyate nairvedhikyā prajñayā samanvāgata iti / kathaṃ ca nairvedhikyā prajñayā samanvāgataḥ? na hi kiṃcinnirveddhavyamakuśalam, sa sarvaṃ kuśalamiti nirvidhyati, nairvedhikyā prajñayā atikrāmati / sa evaṃ nairvedhikyā prajñyā samanvāgato yatkiṃcitpaśyati śṛṇoti jighrati āsvādayati spṛśati vijānīte vā, tatsarvaṃ nirvidhyati / kathaṃ nirvidhyati? anityato duḥkhato gaṇḍato rogataḥ śalyataḥ śūnyato aghata āghātataḥ parataḥ (pralopataḥ) pralopadharmataścalataḥ prabhaṅgurato 'nātmato 'nutpādato 'nirodhato 'lakṣaṇata iti / ayamucyate suvikrāntavikrāmin śītībhūtoviśalya iti / tadyathāpi nāma suvikrāntavikrāmin viśalyā nāma bhaiṣajyajātiḥ / sā yasmin sthāpyate tataḥ sarvaśalyānyapanayati nirvidhyati, evameva evaṃrūpairdharmaiḥ samanvāgato bhikṣurviśalyaḥ śītībhūto nairvedhikyā prajñayā samanvāgataḥ saṃsārātyantavihārī nairvedhikaprajñoviraktaḥ sarvatraidhātukāt, atikrāntaḥ sarvamārapāśebhyaḥ / tadyathāpi nāma suvikrāntavikrāmin vajraṃ yasminneva nikṣipyate nirvedhanārtham, tattadeva nirvidhyati, evameva bhikṣurvajropamasamādhinairvedhikyā prajñayā parigṛhītaṃ (cittaṃ?) yatra sthāpayati yeṣu ca pracārayati, tān sarvānnirvidhyati / sa nairvedhikyā prajñayā samanvāgato lokottarayā samyagduḥkhakṣayagāminyānuliptastravidya ityucyate / vidyeti suvikrāntavikrāmin avidyopaśamasyaitadadhivacanam, avidyāparijñeti duḥkhaskandhavyupaśamasyaitadadhivacanam / tadyathāpi nāma suvikrāntavikrāmin vaidyaḥ paṇḍito vyakto medhāvī tantraupayikayā mīmāṃsayā samanvāgataḥ syāt sarvabhaiṣajyakuśalaḥ sarvavyādhyutpattikuśalaḥ sarvaduḥkhapramocanakaḥ / sa yaṃ yameva glānaṃ cikitsati taṃ tameva mocayat / tatkasmāddhetoḥ? tathā hi sa sarvabhaiṣajyakuśalaḥ sarvavyādhyutpattikuśalaḥ sarvarogavimocanakaḥ / evameva suvikrāntavikrāmin tṛtīyā vidyā sarvāvidyopaśamāya saṃvartate, sarvaduḥkhaniryātanāya saṃvartate, sarvajarāmaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsānāmupaśamāya saṃvartate / iyamucyate suvikrāntavikrāmin lokottarā prajñā nirvedhagāminīti //
idaṃ ca me suvikrāntavikrāmin saṃghāya bhāṣitam -
prajñā śreṣṭhā hi lokasya yeyaṃ nirvedhagāminī /
yayā samyak prajānāti bhavajātiparikṣayam //
iti /
bhavajātiparikṣaya iti suvikrāntavikrāmin kasyaitadadhivacanam? udayāstaṃgamaprativedhasyaitadadhivacanam / katamaśca udayāstaṃgamaprativedhaḥ? yatkiṃcitsamudayadharmi, tatsarvaṃ nirodhadharmi ityevaṃ samudayāstaṃgamaṃ pratividhyati / samudaya iti suvikrāmin utpādasyaitadadhivacanam, astaṃgama iti nirodhasyaitadadhivacanam, na punaryathocyate tathodayāstaṃgamaḥ / yaḥ kaścitsuvikrāntavikrāmin samudayaḥ, na sa udayadharmaḥ / na hi suvikrāntavikrāmin samasya kaścidudayaḥ, nāpi tatsamudāgacchati / samatānuyātameva tat / tenocyate samudaya iti / samatānuyātamiti (Vaidya 6) suvikrāntavikrāmin nātra kaścidudayati na samudāgacchati / na tasya yaḥ svabhāvaḥ sa svayaṃ saṃbhavaḥ, sa nirodhaḥ / tatra ca na kasyacinnirodhaḥ, samudayānantaranirodhaḥ / yatrotpādo nāsti, na tatra nirodhaḥ, sa nirodhaḥ / evaṃ suvikrāntavikrāmin yaḥ samudayāstaṃgamaprativedhaḥ anutpādāya anirodhāya, so 'staṃgamaprativedhaḥ / tenocyate udayāstaṃgamaprativedha iti ////
prativedha iti suvikrāntavikrāmin pratītyasamutpādasyaiṣā parijñā / yaṃ pratītya yo dharma utpadyate, tameva pratītya sa dharmo na saṃvidyate / ayamucyate pratītyasamutpādaprativedhaḥ / saiṣā suvikrāntavikrāmin pratītyasamutpādasya parijñā yathābhūtatā anutpādena sūcyate / anutpādo hi pratītyasamutpādaḥ / samo 'nutpādaḥ / tenocyate pratītyasamutpāda iti / yatra nāstyutpādaḥ, tatra kuto nirodhaḥ? anirodho nirodhaḥ pratītyasamutpādasyāvabodhaḥ / asamutpādaḥ pratītyasamutpāda ityucyate / yo 'samutpādaḥ so 'nutpādaḥ / yo 'nutpādaḥ, sa nātīto na anāgato na pratyutpannaḥ / tasya nirodho na saṃvidyate / yasya nirodho na saṃvidyate, taducyate 'nutpādajñānamiti / yena ca anutpādo jñātaḥ, sa na bhūya utpādayati, na ca nirodhaṃ sākṣātkaroti / yo notpādayati, sa na nirodhayati / utpādasya hi sato nirodhaḥ prajñāyate / yenotpādayati, tena niruddhā eva sarvadharmā jñātā dṛṣṭāḥ pratividdhāḥ sākṣātkṛtāḥ / tenocyate nirodhaḥ sākṣātkṛta iti ////
kṣayajñānamiti suvikrāntavikrāmin kṣīṇamajñānam / tenocyate kṣayajñānamiti / kena kṣīṇam? akṣayatayā kṣīṇam / kṣayamasya na samanupaśyati / ajñānavigama eṣa suvikrāntavikrāmin / tenocyate kṣayajñānamiti / ajñānaparijñaiṣā suvikrāntavikrāmin / tenocyate ajñānakṣayaḥ kṣayajñānamiti / na hi ajñānaṃ kṣayo vā akṣayo vā / vigama eṣa suvikrāntavikrāmin jñāsyate / tenocyate kṣayajñānamiti / yathābhūtaparijñaiṣā suvikrāntavikrāmin / tenocyate vigama iti / na kiṃcidanyadupalabhyate idaṃ tajjñānavigama iti / jñānameva nopalabhyate, kutaḥ punarajñānam / yasya kasyavidvimukti, tenocyate kṣayajñānamiti, na punaryathocyate / yasya punaḥ kṣayajñānam, tasya na kaścidvyavahāraḥ / api tu nirdeśa eṣaḥ ajñānakṣaya iti vā kṣaya(jñāna)miti / iyaṃ suvikrāntavikrāmin akṣayakṣayajñānaparīkṣā sarvadharmāṇāṃ yenāvabuddhā sa kṣayajñānavigataḥ, akṣayakoṭimanuprāptaḥ / akoṭirnivāṇakoṭiḥ, na punaryathocyate / avacanīyaṃ nirvāṇaṃ sarvavyavahārasamucchinnam / ayaṃ suvikrāntavikrāmin nirvāṇadhātunirdeśaḥ, na punaryathā nirdiṣṭaḥ / anirdeśyo hi nirvāṇadhātuḥ sarvanirdeśasamatikrāntaḥ sarvanirdeśasamucchinno nirvāṇadhātuḥ / ayamucyate lokottarāyā nirvedhikāyāḥ prajñāyā nirdeśaḥ, yo 'yaṃ nirvāṇadhāturiti / na ca suvikrāntavikrāmin nirvāṇadhāturdeśastho na pradeśasthaḥ / eṣo 'sya nirdeśa iti //
(Vaidya 7)
tatra katamā suvikrāntavikrāmin prajñāpāramitā? na hi suvikrāntavikrāmin prajñāpāramitāyāḥ kiṃcidāraṃ vā pāraṃ vā / sacetsuvikrāntavikrāmin prajñāpāramitāyā āraṃ vā pāraṃ vā upalabhyeta, nirdiśettathāgataḥ prajñāyā āraṃ vā pāraṃ vā / na ca suvikrāntavikrāmin prajñāpāramitāyā āramupalabhyate, tenāsyāḥ pāraṃ na nirdiśyate / api tu suvikrāntavikrāmin prajñāpāramiteti pārametatsarvadharmāṇāṃ jñānakarmaṇām, tenocyate prajñāpāramiteti, na punaryathocyate / na hi vācā na karmaṇā prajñāpāramitā pratyupasthitā / anirdeśyā hi suvikrāntavikrāmin prajñāpāramitā / sarvadharmāṇāmeṣo 'nubodhaḥ / yaścānubodhaḥ, so 'virodhaḥ / tatkasmāddhetoḥ? na hi tatra kiṃcidanubuddham, na pratividdham / anubodhaprativedhasamatā hi bodhiḥ sarvadharmānubodhādbodhirityucyate / kathaṃ ca sarvadharmānubodhaḥ? nātra kācidbodhirnāpyatra kaści(danu)bodhaḥ / tatkasmāddhetoḥ? sacet suvikrāntavikrāmin bodhirupalabhyeta, labdhā syādbodhau bodhiḥ / na ca suvikrāntavikrāmin bodhau bodhiḥ saṃvidyate / evameṣā bodhirabhisaṃboddhavyā / ananubodhādaprativedhādanubudhyetyucyate, na punaryathocyate sarvadharmā hyananubuddhā apratividdhāḥ / na ca punardharmo dharmasvabhāvena saṃvidyate anenānubodhena / iyamucyate bodhiriti / na hi suvikrāntavikrāmiṃstathāgatena bodhirupalabdhā, nāpi tathāgatena bodhirvijñaptā / avijñapanīyā aprajñapanīyā bodhiḥ / na ca tathāgatena bodhirjñātā na janitā / ajātā anabhinirvṛttā hi bodhiḥ / na ca bodhiḥ kasyavidviṣayaḥ, na ca bodhau kaścitsattvo vā sattvaprajñaptirvā / yatra nasti sattvo vā sattvaprajñaptirvā, kathaṃ vaktavyo 'yaṃ bodhisattvaḥ, iyaṃ bodhisattvasya prajñāpāramiteti? na hi suvikrāntavikrāmin bodhau bodhiḥ, na ca bodhau kaścitsattvaḥ / atikrāntā hyeṣā bodhiḥ, anutpannaiṣā bodhiḥ, anabhisaṃvṛttaiṣā bodhiḥ, alakṣaṇaiṣā bodhiḥ / na cāsyāṃ sattvaḥ saṃvidyate, nopalabhyate / na bodhiḥ sattvatayā prajñaptā / niḥsattvānubodho hi bodhirityucyate / bodhi(ra)sattvateti yena jñātā, sa ucyate bodhisattva iti / tatkamāddhetoḥ? na hi suvikrāntavikrāmin bodhisattvaḥ sattvasaṃjñāprabhāvitaḥ / sattvasaṃjñāvibhāvanādbodhisattva ityucyate, na punaryathocyate / tatkasmāddhetoḥ? avacanīyo hi bodhisattvaḥ, sattvasvabhāvavigato hi bodhisattvaḥ, sattvasaṃjñāvigatā hi bodhiḥ / yenaivaṃ bodhirjñātā, sa bodhisattva ityucyate / kimiti bodhirjñātā? atikrāntaiṣā bodhiḥ, akaraṇīyaiṣā bodhiḥ, anutpādānirodho hyeṣā bodhiḥ / na bodhirbodhiṃ vijñāpayati, nāpi bodhirvijñāpanīyā / avijñāpanīyā aprajñapanīyā anabhinirvartanīyā bodhirityucyate / yena ca anubuddhā pratibuddhā avikalpā kalpasamucchedāya, tenocyate bodhisattva iti, na punaryathocyate / tatkasmāt? niḥsattvatvāt / yadi bodhisattvaḥ samupalabhyeta, labdhā syādbodhiḥ - iyaṃ sā bodhiḥ, asyāmayaṃ sattvā iti / asattvaniḥsattvasattvāvagamānubodhādbodhisattva ityucyate / niḥsattvatayā sattvasaṃjñāvibhāvanatayā asattvasaṃjñāvibhāvanatayā bodhisattva ityucyate / tat (Vaidya 8) kasmāt? sattvadhāturityasattvatāyā etadadhivacanam / na hi sattvaḥ sattve saṃvidyate, asaṃvidyamānatvātsattvadhātoḥ / yadi sattve sattvaḥ syāt, nocyeta sattvadhāturiti / adhātunidarśanametat sattvadhāturiti / adhātuko hi sattvadhātuḥ / yadi sattvadhātau sattvadhāturbhavet, sajīvastaccharīraṃ bhavet / atha sattvadhātunirmukto dhāturbhavet, adhātuko hi sattvadhātuḥ / dhātuḥ saṃketena vyavahārapadaṃ gacchati / na hi sattvadhātau dhātuḥ saṃvidyate, nāpyanyatra sattvadhātoḥ sattvadhātuḥ saṃvidyate / adhātukā hi sarvadharmāḥ / idaṃ ca me saṃdhāya bhāṣitam - na sattvadhātorūnatvaṃ vā pūrṇatvaṃ vā prajñāyate / tatkasmāddhetoḥ? asattvāt sattvadhātoḥ, viviktatvātsattvadhātoḥ / yathā ca sattvadhātornonatvaṃ na pūrṇatvaṃ prajñāyate, evaṃ sarvadharmāṇāmapi nonatvaṃ na pūrṇatvaṃ prajñāyate / sarvadharmāṇāṃ hi na kācitpariniṣpattiḥ, yenaiṣāmūnatvaṃ vā pūrṇatvaṃ vā bhavet / ya evaṃ sarvadharmāṇāmanubodhaḥ, sa ucyate sarvadharmānubodha iti / iyaṃ ca mayā saṃdhāya vāgbhāṣitā - yathā sattvadhātornonatvaṃ na pūrṇatvaṃ prajñāyate, evaṃ sarvadharmāṇāmapi nonatvaṃ na pūrṇatvaṃ prajñāyata iti / yacca sarvadharmāṇāmanūnatvamapūrṇatvam, tadapariniṣpattiyogena, tadeva buddhadharmāṇāmapi anūnatvamapūrṇatvam / evaṃ sarvadharmāṇāmanubodhādbuddhadharmāṇāmanūnatvamapūrṇatvam / sarvadharmāṇāmanūnatvādapūrṇatvādbuddhadharmā iti / tena tadbuddhadharmāṇāmadhivacanam / na hi buddhadharmāḥ kenacicchakyā ūnā vā pūrṇā vā kartum / tatkasmāddhetoḥ? sarvadharmānubodha eṣaḥ / yaśca sarvadharmānubodhaḥ, tatra na kasyaciddharmasya ūnatvaṃ vā pūrṇatvaṃ vā / sarvadharmā iti dharmadhātoretadadhivacanam / na ca dharmadhātorūnatvaṃ vā pūrṇatvaṃ vā / tatkasya hetoḥ? ananto hi dharmadhātuḥ / na hi sattvadhātośca dharmadhātośca nānātvamupalabhyate, nāpi sattvadhātorvā dharmadhātorvā ūnatvaṃ vā pūrṇatvaṃ vopalabhyate vā saṃvidyate vā / ya evamanubodhaḥ, iyamucyate bodhiriti / tenocyate - na buddhadharmāṇāmūnatvaṃ vā pūrṇatvaṃ vā prajñāyata iti / anūnatvapūrṇatvamiti suvikrāntavikrāmin yathāvadavikalpasya yathābhūtadarśanasyaitadadhivacanam / na tatra śakyaṃ kenacidutkṣeptuṃ vā prakṣeptuṃ vā / ya evamanubodhaḥ, iyamucyate bodhiriti / (bodhiriti) suvikrāntavikrāmin buddhalakṣaṇametat / kathaṃ buddhalakṣaṇam? sarvadharmalakṣaṇānyalakṣaṇam, etadbuddhalakṣaṇam / alakṣaṇā hi bodhirlakṣaṇasvabhāvavinivṛttā / ya evamanubodhaḥ, iyamucyate bodhiriti, na punaryathocyate / eṣāṃ hi suvikrāntavikrāmin dharmāṇāmanubodhatvādbodhisattva ityucyate / yo hi kaścit suvikrāntavikrāmin imān dharmānaprajānannanavabudhyamāno bodhisattva ityātmānaṃ pratijānīte, dūre tasya bodhisattvasya bodhisattvabhūmiḥ, dūre bodhisattvadharmāḥ, visaṃvādayati sadevamānuṣāsuraṃ lokaṃ bodhisattvanāmnā / sacetpunaḥ suvikrāntavikrāmin vāṅmātreṇa bodhisattvo bhavet, tena sarvasattvā api bodhisattvā bhaveyuḥ / naitatsuvikrāntavikrāmin vāṅmātraṃ yaduta bodhisattvabhūmiriti / na ca vācā śakyamanuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃboddhum / na hi vākkarmaṇā bodhiḥ prāpyate, nāpi bodhisattvadharmāḥ / sarvasattvāḥ suvikrāntavikrāmin bodhāya caranti, (Vaidya 9) na ca jānanti na budhyante / te na bodhisattvā ityucyante / tatkasmāddhetoḥ? na hi sattvā asattvamiti prajānanti / sacedevaṃ te jānīyuḥ, ātmacaritairbodhisatvā bhaveyuḥ / viparyastāḥ punaḥ sattvāḥ svacaryāṃ svaviṣayaṃ svagocaraṃ na prajānanti / sacedātmacaryāṃ prajānīyuḥ, na te bhūyaḥ kasmiṃścidvikalpe careyuḥ / tābhirvikalpacaryābhiḥ sarvabālapṛthagjanā abhūtārambaṇe caranti / te bodhimapi ārambaṇīkṛtya manyante / teṣāmārambaṇacaritānāṃ vikalpacaritānāṃ kuto bodhiḥ, kuto bodhisattvadharmāḥ? ya evaṃ dharmaṃ prajānanti, na te bhūyo 'bhūtārambaṇe caranti / na te bhūyaḥ kaṃciddharmaṃ manyante / tenocyate - acaryā bodhisattvacareti / na bodhisattvāḥ kalpe na vikalpe caranti / yatra ca na kalpo na vikalpaḥ, na tatra kāciccaryā / yatra cāvikalpaḥ, na tatra kasyaciccaryā / buddhabodhisattvānāṃ sarvacaryā avikalpacaryeti / sarvā manyanā asārambaṇā / sa evaṃ sarvadharmān prajānan na bhūya ārambaṇe vā vikalpe vā carati vicarati vā / iyaṃ bodhisattvānāṃ caryā acaryāyogena / evaṃ hi suvikrāntavikrāmin dharmānavabudhyante pratibudhyante, tenocyante bodhisattvā iti ////
asattveti bodhisattvasyaitadadhivacanam / bibhāvitā hi tena sattvāḥ sarvasaṃjñāḥ / tatkasmāddhetoḥ? jñātā hi tena bhūtāḥ sarvasattvāḥ, asattvāḥ sarvasattvāḥ viparyāsasattvāḥ sarvasattvāḥ, parikalpitasattvāḥ sarvasattvāḥ, abhūtārambaṇasattvāḥ sarvasattvāḥ, svacaryāvipranaṣṭasattvāḥ sarvasattvāḥ, avidyāsaṃskārasattvāḥ sarvasattvā iti / tatkasya hetoḥ? ye dharmāḥ sarvasattvānāṃ na saṃvidyante, tān dharmānabhisaṃskurvanti / tenocyate sarvasattvā avidyāsaṃskārasattvā iti / katamo dharmo na saṃvidyate? ahamiti vā mameti vā ahamasmīti vā na kaściddharmo vidyate / sacetkaściddharmaḥ syāt - ahamiti vā mameti vā ahamasmīti vā, tena bhūtāḥ sattvā abhaviṣyan / yasmāttarhi suvikrāntavikrāmin na sa kaściddharmaḥ, yaḥ ahamiti vā mameti vā ahamasmīti vā, tenocyate - abhūtāḥ sarvasattvā iti, avidyāsaṃskārasattvāḥ sarvasattvā iti / na hi kaścit suvikrāntavikrāmin sattvo nāma dharmaḥ saṃvidyate yasya syādahamiti vā mameti vā ahamasmīti vā / yasmācca na saṃvidyate, tasmādabhūtāḥ sattvā ityucyante / abhūtā iti asattvānāmetadadhivacanam / yathā vā punarabhūtāyāṃ sattvasaṃjñāyāmabhiniviṣṭāḥ, tasmāducyate abhūtāḥ sattvā iti / abhūtamiti suvikrāntavikrāmin nātra kiṃcidbhūtaṃ na saṃbhūtam / sarvadharmā hi abhūtā asaṃbhūtāḥ / tatra sattvā abhūtā adhyavasitā vinibadhyante, tenocyante abhūtārambaṇāḥ sattvā iti / tāṃ te svacaryāmaprajānantaḥ abhūtasattvā ityucyante / aparibodhanā punaryasyāścaryāvabodhādbodhisattvā ityucyate //
ya evaṃ suvikrāntavikrāmin dharmānavabudhyate, sa ucyate bodhisattva iti / bodhisattva ityanubuddhasattvasyaitadadhivacanam, yena sarvadharmā buddhā jñātāḥ / kathaṃ jñātāḥ? abhūtā (Vaidya 10) asaṃbhūtā avitathāḥ, naite tathā yathā bālapṛthagjanaiḥ kalpitāḥ / naite tathā yathā bālapṛthagjanairlabdhāḥ / tenocyante bodhisattvā iti / tatkasya hetoḥ? akalpitā avikalpitā hi bodhiḥ, aviṭhapitā hi bodhiḥ, anupalambhā hi bodhiḥ / na hi suvikrāntavikrāmiṃstathāgatena bodhirlabdhā / alambhātsarvadharmāṇāmanupalambhātsarvadharmāṇāṃ bodhirityucyate / evaṃ buddhabodhirityucyate, na punaryathocyate / yena suvikrāntavikrāmin bodhāya cittamutpādayanti - idaṃ cittaṃ bodhāyotpādayiṣyāma iti bodhiṃ manyante, astyasau bodhiryasyāṃ vayaṃ cittamutpādayiṣyāma iti, na te bodhisattvā ityucyante, utpannasattvāsta ucyante / tatkasmāddhetoḥ? tathā hi utpādābhiniviṣṭāścittābhiniviṣṭā bodhimabhiniviśante / ye bodhāya cittamutpādayanti, te bodhicittābhiniviṣṭā bodhisattvā ityucyante / yasmādabhisaṃskurvanti, tasmātte bodhāya cittamutpādayanti / tenocyante / abhisaṃskārasattvā iti / na te bodhisattvāḥ / tatkasya hetoḥ? utpannasattvāsta ucyante / na hi suvikrāntavikrāmin śakyaṃ bodhāya cittamutpādayitum / anutpannā hi bodhiḥ, acittā hi bodhiḥ / utpādameva te suvikrāntavikrāmin abhiniviśante / na te 'nutpādaṃ prajānanti / yā punaḥ suvikrāntavikrāmin utpādasamatā, sā bhūtatā / yā ca cittasamatā yā ca bhūtasamatā, yā ca bhūtasamatā yā ca samatā sā bodhiḥ / yatra ca yathābhūtatā, na tatra kaścidvikalpaḥ / te punarvikalpya cittaṃ bodhiṃ cābhiniviśya dvayato bodhāya cittamutpādayanti / na hi suvikrāntavikrāmin anyaccittamanyā bodhiḥ, na ca citte bodhiḥ, nāpi bodhau cittam / yā ca bodhiryacca cittam, sā yathābhūtatā yathāvattā / nātra bodhirna ca cittam, na ca bodhirupalabdhā, notpādo nānutpādaḥ / tena sa bodhisattva ityucyate, yathābhūtasattva ityucyate, mahāsattva ityucyate / tatkasmāddhetoḥ? yā hyabhūtatā, sā tena jñātā / katamā ca sā abhūtatā? sa sarvaloko hyabhūtaḥ, abhūtaparyāpanno 'bhūto 'saṃbhūto batāyaṃ lokasaṃniveśaḥ / kimityabhūtasya saṃbhavaḥ? nābhūtasya kaścitsaṃbhavaḥ / asaṃbhūtaṃ hyabhūtam / tenocyate asvabhāvā abhūtāḥ sarvadharmā iti / yenaivaṃ jñātaḥ, sa ucyate yathābhūtasattva iti / na bhūte bhūtamabhiniviśate, tenocyate yathābhūtasattva iti, na punaryathocyate / tatkasya hetoḥ? na hi yathābhūte kaścitsattvo vā mahāsattvo vā / yo hi mahāyānamavagāhate, sa ucyate mahāsattva iti //
katamacca mahāyānam? sarvaṃ jñānaṃ mahāyānam / katamacca sarvaṃ jñānam? yatkiṃcitsaṃskṛtaṃ jñānam, laukikaṃ jñānam, tena mahāsattva ityucyate / tatkasmāddhetoḥ? mahatī hi tasya sattvasaṃjñā vigatā, tenocyate mahāsattva iti / mahānasya avidyāskandho vigataḥ, tenocyate mahāsattvaḥ / mahānasya saṃskāraskandho vigataḥ, tenocyate mahāsattvaḥ / mahānasya ajñānaskandho vigataḥ, tenocyate mahāsattvaḥ / mahānasya duḥkhaskandho vigataḥ, (Vaidya 11) tenocyate mahāsattva iti / yairhi suvikrāntavikrāmin mahāsattvasaṃjñā vigarhitā, na ca cittamupalabhante na ca caitasikān dharmān, cittaprakṛtiṃ ca prajānanti, na ca bodhimupalabhante, na ca bodhipakṣikān dharmān, bodhiprakṛtiṃ ca prajānanti, te nājñātacittena bodhiṃ ca paśyanti, na cānyatra bodheścittaṃ paśyanti, na bodhau cittaṃ paśyanti, na citte bodhiṃ paśyanti / ya evaṃ vibhāvayanti, na te ca bhāvayanti na vibhāvīkurvanti, te bhāvānapi nopalabhante na manyante nābhiniviśante, te hi bodhāya cittamutpādayanti / ye ca suvikrāntavikrāmin evaṃ bodhāya cittamutpādayanti, te bodhisattvā ityucyante, na ca te bodhervivartante / tatkasmāddhetoḥ? bodhāveva te sthitāḥ, ya evaṃ na bodheḥ, na cittasya, na notpādasya, na nirodhasya nānākaraṇaṃ samanupaśyanti / na hyatra kaścitsamanupaśyati, na kaścidabhiniviśate, na kaścidvikalpamāpadyate / ya evaṃ suvikrāntavikrāmin adhimuktivimukticittamutpādayanti, te bhūtā bodhisattvā ityucyante / ye punaḥ suvikrāntavikrāmin (cittasaṃjñito) bodhisaṃjñinaśca bodhāya cittamutpādayanti, dūre te bodheḥ, na te 'bhyāsannā bodheḥ / ye punaḥ suvikrāntavikrāmin bodhernāpi dūre nābhyāsanne samanupaśyanti, te bodherāsannāḥ, taiśca bodhāya cittamutpāditam / etacca me saṃdhāya bhāṣitam - yo hi advayamātmānaṃ prajānāti, sa buddhaṃ dharmaṃ ca prajānāti / tatkasya hetoḥ? ātmabhāvaṃ sa bhāvayati sarvadharmāṇām, yena advayaparijñayā sarvadharmāḥ parijñātāḥ / ātmasvabhāvaniyatā hi sarvadharmāḥ / yo hi advayadharmaṃ prajānīte, sa buddhadharmān prajānīte / advayadharmaparijñayā buddhadharmaparijñā, ātmaparijñayā sarvatraidhātukaparijñā / ātmaparijñeti suvikrāntavikrāmin pārametatsarvadharmāṇām / katamacca pāraṃ sarvadharmāṇām? yo hi naiva āramupalabhate na pāraṃ manyate na pāramabhiniviśate, tasya parijñayā pāragata ityucyate, na punaryathocyate / evameṣāṃ suvikrāntavikrāmin bodhisattvabhūmiranugantavyā / sā bodhisattvaprajñāpāramitā, yatra aṇvapi na kiṃcidgantavyaṃ vā adhigantavyaṃ vā / na hyatra āgamanaṃ vā gamanaṃ vā prajñāyate / iti ////
āryaprajñāpāramitā(yāṃ) nidānaparivartaḥ prathamaḥ ////
______________________________________________________________
START Svp 2
(Vaidya 12)
2 ānandaparivarto dvitīyaḥ /
atha khalvāyuṣmānānando bhagavantametadavocat - uttrasiṣyanti bhagavan asminnirdeśe adhimānikā nimittacāriṇa iti / atha khalvāyuṣmān śāradvatīputra āyuṣmantamānandametadavocat - agatiratrāyuṣman ānanda adhimānikānām,aviṣayaḥ / na te punaratrottrasiṣyanti / tatkasmāddhetoḥ? uttrastā ete ye pāpamitrahastagatāḥ / agatisteṣāmatra, aviṣayaḥ / ye punarāyuṣmannānanda adhimānaprahāṇāya pratipannā adhimānaprahāṇāyodyuktāḥ, te hyatra uttrasiṣyanti / tatkasmāddhetoḥ? adhimānaprajñayā niradhimānatāṃ gaveṣante mānaprahāṇaṃ ca gaveṣante / ye punarāyuṣmānnānanda mānaṃ nopalabhante na samanupaśyanti na manyante nābhiniviśante, na te kvaciduttrasiṣyanti, nāpi kvaciduttrāsamāpsyante / na ca āyuṣmānnānanda adhimānikānāmarthāya iyaṃ dharmadeśanā pravṛttā / anavakāśo hyatra āyuṣmannānanda adhimānikānām, ye ca adhimānaprahāṇāyodyuktā vyāvacchante / adhimāna ityāyuṣmannānanda adhikārasamāropasyaitadadhivacanam / ye 'dhimāne caranti, adhikārasamārope te caranti / na te samacāriṇaḥ / samacāriṇo 'pyasmin dharme saṃśayaḥ //
ye punarāyuṣmannānanda nāpi samamupalabhante na viṣamam, nāpi samaṃ manyante na viṣamam, evaṃ na samamabhiniviśante na viṣamam, na te kvaciduttrasiṣyanti na saṃtrasiṣyanti na saṃtrāsamāpatsyante //
agatiratrāyuṣmannānanda sarvabālapṛthagjanānām, aviṣayaḥ / nātra āyuṣmannānanda sarvabālapṛthagjanā gatimapi vindanti / śrāvakayānīyānāmapyānanda agatiratra / ye ca pratyekabuddhayānīyā gambhīreṣu dharmeṣu caranti, teṣāmapyatrāgatiḥ / ye 'pyāyuṣmannānanda bodhisattvayānīyā nimittacāriṇaḥ kalyāṇamitrāparigṛhītāḥ pāpamitrahastagatāḥ, teṣāmapyeṣu dharmeṣu nirupalepeṣu agatiraviṣayaḥ / sthāpayitvā āyuṣmannānanda dṛṣṭasatyaṃ śrāvakayānīyaṃ (bodhisattvayānīyaṃ) ca kalyāṇamitropastabdhaṃ gambhīradharmādhimuktam, ya eṣāṃ dharmāṇāmanulomaṃ caranti, ya eṣāṃ dharmāṇā**mavagāhante 'vataranti ca / ye punarāyuṣmannānanda bodhisattvā nimittāpagatā animittacāriṇo 'nānātvacāriṇo gambhīreṣu dharmeṣvatyantameva niryātāḥ, ye naivaṃ cittamupalabhante na bodhim, na kasyaciddharmasya nānātvaṃ kurvanti, na samanupaśyanti, teṣāmeṣu evaṃrūpeṣu dharmeṣu na dhandhāyitatvaṃ na kāṅkṣāyitatvam / tatkasmāddhetoḥ? sarvadharmāṇāṃ hi te 'nulomaṃ sthitāḥ, na vilomam / te yato yato dharmān pṛcchyante, tatastata eva anulomaṃ visarjayiṣyanti, anulomaṃ ca saṃdhayanti //
(Vaidya 13)
atha khalu bhagavānāyuṣmantamānandametadavocat - evametadānanda yathāyaṃ śāradvatīputro nirdiśati / abhūmirānanda asyāṃ dharmadeśanāyāmadhimānikānām, aviṣayo hi avatartumasyāṃ buddhabodhau / anulomeyamānanda buddhabodhiḥ / na hi ānanda hīnādhimuktikānāṃ sattvānāmudāreṣu dharmeṣu buddhadharmeṣu cittaṃ krāmati / hīnādhimuktikā hi ānanda ābhi(dhi?)mānikāḥ pratilomamavasthitā buddhabodheḥ / te 'dhimānasya vaśena gacchanti / śuddheyamānanda parṣat pūrvajinakṛtādhikārā avaropitakuśalamūlā bahubuddhaparyupāsitā gambhīradharmādhimuktikā gambhīradharmacaritā / viśvasto hi ānanda tathāgato 'syāṃ parṣadi prasahya dharmaṃ deśayati, na ca kaṃcidanurakṣyaṃ dharmaṃ deśayati / sāreyamānanda parṣadapagataparpaṭaśarkatakaṭhalyā bahubuddhaśatasahasraparyupāsitā sāre pratiṣṭhitā / śarkarakaṭhalyamityānanda bālapṛthagjanānāmetadadhivacanam, yeṣāmeṣu dharmeṣu nāstyavakāśaḥ / parpaṭamityānanda ādhimānikānāṃ pudgalānāmetadadhivacanam / nirabhimāneyamānanda parṣad mahadbhiḥ kuśalamūlairabhyudgatā //
tadyathāpi nāma ānanda yadā anavatapto nāgarājaḥ pramudito bhavati prītisaumanasyajātaḥ, tadā svabhavane pañcabhiḥ kāmaguṇaiḥ paricārayati, svabhavane 'bhipramudito mahāvṛṣṭimutsṛjati aṣṭāṅgopetasya pānīyasya / tadā ye 'pi tasya putrā bhavanti, te 'pi pramuditāḥ sveṣu sveṣu bhavaneṣu pañcabhiḥ kāmaguṇaiḥ samarpitāḥ samanvaṅgībhūtāḥ krīḍanto mahāvṛṣṭimutsṛjanti, evameva ānanda tathāgatasyārhataḥ samyaksaṃbuddhasya mahādharmavṛṣṭimutsṛjato ya ime jyeṣṭhaputrā bodhisattvā mahāsattvāḥ, te 'pi iha lokadhātau svakasvakāni ca buddhakṣetrāṇi gatvā imaṃ dharmasamudayamārabhya teṣāṃ tathāgatānāṃ purastānmahādharmavṛṣṭimutsṛjanti, mahādharmavarṣaṃ cābhivarṣanti / tadyathāpi nāma ānanda sāgaro nāgarājo yadā pramudito bhavati, tadā svabhavane mahāvarṣadhārāḥ pramuñcati / ye ca tatra bhavane naivāsikā nāgā bhavanti, te tā varṣadhārāḥ saṃpratīcchanti, tuṣṭāśca bhavanti, tābhiśca te varṣadhārābhiḥ sukhaṃ ca saṃjānante / ye 'pi tasya putrā bhavanti, te 'pi tā varṣadhārāḥ sahante, tābhiśca varṣadhārābhiḥ prāmodyaṃ pratilabhante / tatkasmāddhetoḥ? asahyā hi ānanda tā varṣadhārā anyairnāgaiḥ / nāpyanye nāgāḥ sukhaṃ saṃjānīraṃstābhirvarṣadhārābhiḥ, na ca tuṣṭā bhaveyuḥ / evamevānanda ye tathāgatasya dharmaratnamadhyāvasanti, ye ca tathāgatasya jyeṣṭhaputrā bodhisattvā mahāsattvāḥ kṛtakuśalamūlā udārāśayā gambhīradharmanayanirjātāḥ, te imāṃ mahādharmanayavṛṣṭiṃ tathāgatasya prasahante, śrutvā udagrāḥ prītāḥ praharṣitāḥ sukhaṃ saṃjānante / idamānanda tathāgato 'rthavaśaṃ saṃpratītya śuddhāyāṃ parṣadi mahāsiṃhanādaṃ nadati, mahādharmavṛṣṭimutsṛjati //
tadyathā ānanda rājā cakravartī bahuratnakośasaṃnicayaḥ / bahavaścāsya putrā bhaveyurjātimanto mātṛśuddhāḥ / tān sarvānānayitvā ratnagañjaṃ samaṃ saṃvibhajedanuprayacchet, na ca kaṃcitputraṃ vañcayet / te khalu evaṃ saṃvibhaktāstasya rājñaścakravartino 'ntike bhūyasyā mātrayā adhikaṃ prema ca prasādaṃ ca saṃjanayeyuḥ, samānārthatāṃ ca rājñaścakravartinaḥ ātmasu saṃjānīran / (Vaidya 14) evameva ānanda tathāgato 'pi dharmarājā dharmasvāmī svayaṃbhūrimān putrān saṃnipātya imaṃ dharmaratnagañjaṃ saṃvibhajati ebhyaḥ putrebhyaḥ, na kaṃcidvañcayati, te mamāntike bhūyasyā mātrayā prema ca prasādaṃ ca gauravaṃ cotpādayanti, samānārthatāyāṃ ca buddhavaṃśasyānucchedāya tiṣṭhanti //
na śakyamānanda anyaiḥ sattvairidaṃ dharmaratnaṃ hīnādhimuktikairadhimānikairdṛṣṭicaritairnimittacaritairupalambhadṛṣṭicaritairasmimānahatai rāgadveṣamohābhibhūtairutpathaprayātaiḥ / na hi ānanda hīnādhimuktikānāṃ sattvānāṃ cakravartidhanaṃ rocate / ye eva ānanda cakravartiputrā bhavanti, teṣāmeva cakravartidhanaṃ rocate / kimānanda daridrasattvānāṃ cakraratnena vā hastiratnena vā aśvaratnena vā maṇiratnena vā strīratnena vā gṛhapatiratnena vā pariṇāyakaratnena vā udārairvā vastraiḥ, udārairvā suvarṇamuktāvaiḍūryaśaṅkhaśilāpravālajātarūparajataistaiḥ prayojanam, yāni labdhvāpi prītā na śaknuvanti paribhoktum / samarghaṃ vā vikrīṇanti, akauśalyācca ujjhanti / tatkasmāt? na hi te ratnakovidāḥ / nāpyānanda daridrasattvā ratnānyapi prajānanti - asya ratnasyedaṃ nāmeti / evameva ānanda ye tathāgatasya putrā dṛṣṭasatyā bodhisattvāśca mahāsattvāḥ, te khalvasya dharmaratnakośasya pratyeṣakāḥ / tebhyaścedaṃ dharmaratnamanupalambhaśūnyatāpratisaṃyuktaṃ buddhadharmapratisaṃyuktaṃrocate kṣamate ca / te eva anena kāryaṃ kurvanti / kimānanda daridrasattvāḥ śrutavihīnāḥ śrutavipratipannā bālā acakṣuṣmantaḥ anena dharmaratnakośena kariṣyanti? labdhvā cojjhiṣyanti anyebhyo 'pi vā dātavyaṃ maṃsyante / na hi ānanda caṇḍālā vā pukkasā vā veṇukārā vā, ye vā kecidanye daridrajīvinaḥ sattvāḥ udāraṃ ratnaṃ labdhvā svayaṃ paribhuñjate / te samardhaṃ vā vikrīṇanti ujjhanti vā / daridrasattvā ityānanda sarvatīrthyakarāṇāmetadadhivacanam, ye cānyatīrthikāḥ śrāvakāḥ / daridrasattvā ityānanda sarvabālapṛthagjanānāmetadadhivacanaṃ dṛṣṭipaṅkanimagnānāmaupalambhikānāṃ bandhābhiniviṣṭānāṃ nimittacaritānāmutpathaprayātānām, ye khalu ānanda idaṃ dharmaratnaṃ labdhvā na śaknuvanti paribhoktum, ujjhanti vā, mudhā vā anyebhyaḥ prayacchanti / ye punarānanda dharmaratnaṃ prāpnuvanti buddhaputrā buddhagocaracāriṇastathāgatavaṃśānucchedasthitāḥ, te khalvimaṃ (daṃ?) dharmaratnaṃ paribhuñjate / te labdhvā ca na vipraṇāśayanti, ratnasaṃjñinaścātra bhavanti / na hi ānanda śṛgālaḥ siṃhanādaṃ paribhuṅkte / ye punarānanda siṃhapotakā bhavanti mahāsiṃhenotpāditāḥ, te taṃ mahāsiṃhanādaṃ paribhuñjate / evameva ānanda śṛgālopamāḥ sarvabālapṛthagjanā mithyādṛṣṭayaḥ / te na samarthā tathāgatamahāsiṃhanādaṃ paribhoktum, mahāsiṃhasya samyaksaṃbuddhasya dharmam / ye punarānanda samyaksaṃbuddhasya potakāḥ mahābuddhasiṃhena svayaṃ bhuñjānenotpāditāḥ, te imaṃ samyaksaṃbuddhamahāsiṃhanādaṃ paribhuñjate, paribhokṣyante iti //
(Vaidya 15)
atha khalvāyuṣmān śāradvatīputro bhagavantametadavocat - āścaryaṃ bhagavan yāvatpariśuddheyaṃ tathāgatasya parṣat saṃnipatitā / paramāścaryaṃ bhagavan pariśuddheyaṃ tathāgatasya parṣat, svayaṃbhūparṣadanavamṛdyaparṣad vajropamaparṣad acalākampyākṣobhyaparṣadiyaṃ bhagavan / evamukte bhagavānāyuṣmantaṃ śāradvatīputrametadavocat - guṇāṃstvaṃ śāradvatīputra parṣadaḥ parikīrtayasi / āha - na hyasyā bhagavan parṣado mayā śakyā guṇāḥ parikīrtayitum / tatkasmāddhetoḥ? sumerukalpeyaṃ bhagavan parṣadanantaguṇasamanvāgatā / bhagavānāha - evameva śāradvatīputra anantaguṇasamanvāgateyaṃ parṣat / na hyasyāḥ parṣado guṇānāmantaḥ śakyo 'dhigantuṃ samyaksaṃbuddhairapi, prāgeva anyaiḥ satvaiḥ / neyaṃ śāradvatīputra parṣattathāgatena saṃnipatitā, nāpyasyāṃ tathāgatasya kiṃcidautsukyamāsīdvā / svenaiva kuśalamūlena iyaṃ mama nāmadheyaṃ śrutvā parṣat saṃnipatitā / nāsyāṃ parṣadi tathāgatena kaścidvyāpārito nāpyadhīṣṭaḥ / svenaiva kuśalamūlenaite saṃcoditāḥ yadasyāṃ parṣadyāgatāḥ / dharmataiṣā / avaśyaṃ hi evaṃrūpāyāṃ dharmadeśanāyāmevaṃrūpāṇāṃ mahāsattvānāṃ saṃnipāto bhavati / ye 'pyanye śāradvatīputra buddhā bhagavantaḥ imaṃ sarvasaṃśayocchedanaṃ bodhisattvapiṭakaṃ saṃprakāśayiṣyanti, teṣāmapyevaṃrūpaḥ parṣatsaṃnipāto bhaviṣyati, evaṃrūpameva parṣanmaṇḍalamavaśyaṃ bhāvanīyamasyāṃ dharmadeśanāyām / eṣā dharmateti //
āryaprajñāpāramitāyāmānandaparivarto nāma dvitīyaḥ //
______________________________________________________________
START Svp 3
(Vaidya 16)
3 tathatāparivartastṛtīyaḥ /
atha khalu bhagavān suvikrāntavikrāmiṇaṃ bodhisattvaṃ mahāsattvamāmantrayate sma - prajñāpāramitā prajñāpāramiteti suvikrāntavikrāmin katamā bodhisattvasya prajñāpāramitā? yā pāramitā sarvadharmāṇām, na sā śakyā nirdeṣṭum / yathā punaryuṣmākamājānanā bhaviṣyati, tathā nirdekṣyāmi, yathā prajñāpāramitāyāṃ vyavahārapadānyāgamiṣyanti / na rūpaṃ prajñāpāramitā / peyālam / evaṃ na vedanā, na saṃjñā, na saṃskārāḥ, na vijñānaṃ prajñāpāramitā / nāpyanyatra rūpātprajñāpāramitā, yāvat nānyatra vijñānātprajñāpāramitā / tatkasmāddhetoḥ? yaddhi suvikrāntavikrāmin rūpasya pāram, na tadrūpam / peyālam / evaṃ yadvedanāyāḥ saṃjñāyāḥ saṃskārāṇām, yadvijñānasya pāram, na tadvijñānam / yathā va rūpasya pāram, tathā rūpam / evaṃ yathā vedanāyāḥ saṃjñāyāḥ saṃskārāṇām, yathā ca vijñānasya pāram, tathā vijñānam / yathā ca vijñānasya pāram, tathā sarvadharmāṇāṃ pāram / yacca sarvadharmāṇāṃ pāram, na te sarvadharmāḥ / yathā ca sarvadharmāṇāṃ pāram, tathā sarvadharmāḥ / tatra suvikrāntavikrāmin "yadrūpasya pāraṃ na tadrūpam" iti rūpavisaṃyogo hyeṣa nirdiṣṭaḥ / "yathā rūpasya pāraṃ tathā rūpam" iti rūpasvabhāvanirdeśo hyeṣa nirdiṣṭaḥ / rūpayathāvattaiṣā nirdiṣṭā, rūpaprakṛtireṣā nirdiṣṭā, rūpānupalabdhireṣā nirdiṣṭā / evaṃ vedanā saṃjñā saṃskārāḥ / "yadvijñānasya pāraṃ na tadvijñānam" iti vijñānavisaṃyogo hyeṣa nirdiṣṭaḥ / "yathā vijñānasya pāraṃ tathā vijñānam" iti vijñānasvabhāvanirdeśa eṣa nirdiṣṭaḥ, vijñānayathāvattā vijñānaprakṛtirvijñānānupalabdhireṣā nirdiṣṭā / "yacca sarvadharmāṇāṃ pāraṃ na te sarvadharmāḥ" iti sarvadharmāṇāmeṣa visaṃyogo nirdiṣṭaḥ / "yathā ca sarvadharmāṇāṃ pāraṃ tathā sarvadharmāḥ" iti sarvadharmasvabhāvanirdeśa eṣa nirdiṣṭaḥ, sarvadharmayathāvattā sarvadharmaprakṛtiḥ sarvadharmānupalabdhireṣā nirdiṣṭā / yathā ca sarvadharmayathāvattā sarvadharmaprakṛtiḥ sarvadharmānupalabdhiḥ, tathā prajñāpāramitā //
na hi suvikrāntavikrāmin prajñāpāramitā rūpaniśritā, na vedanāniśritā, na saṃjñāniśritā, na saṃskāraniśritā, na vijñānaniśritā / nāpi prajñāpāramitā rūpasyādhyātmaṃ vā bahirdhā vā ubhayamantareṇa vā viprakṛṣṭā sthitā / na vedanāyā na saṃjñāyā na saṃskārāṇām / na vijñānasyādhyātmaṃ vā bahirdhā vā ubhayamantareṇa vā viprakṛṣṭā sthitā //
na hi suvikrāntavikrāmin rūpasaṃyuktā prajñāpāramitā, nāpi rūpavisaṃyuktā / na vedanāsaṃyuktā na saṃskārasaṃyuktā, na vijñānasaṃyuktā prajñāpāramitā / nāpi vijñānavisaṃyuktā prajñāpāramitā / na hi suvikrāntavikrāmin prajñāpāramitā kenaciddharmeṇa saṃyuktā vā visaṃyuktā vā //
yā punā rūpasya tathatā avitathatā ananyatathatā yathāvattathatā, iyaṃ prajñāpāramitā / evaṃ yā vedanāsaṃjñāsaṃskāravijñānatathatā avitathathā ananyatathatā yathāvattathātā, sā prajñāpāramitā //
(Vaidya 17)
rūpamiti suvikrāntavikrāmin rūpāpagatametat / tatkasmāddhetoḥ? na hi rūpe rūpaṃ saṃvidyate / yā ca asaṃvidyamānatā, seyaṃ prajñāpāramitā / evaṃ vedanā saṃjñā saṃskārāḥ / vijñānamiti suvikrāntavikrāmin vijñānāpagatametat / tatkasmāddhetoḥ? na hi vijñāne vijñānaṃ saṃvidyate / yā ca asaṃvidyamānatā, seyaṃ prajñāpāramitā //
rūpasvabhāvāpagataṃ hi suvikrāntavikrāmin rūpam / evaṃ vedanā saṃjñā saṃskārāḥ / vijñānasvabhāvāpagataṃ hi vijñānam / yā ca apagatasvabhāvatā, iyaṃ prajñāpāramitā / rūpāsvabhāvaṃ hi rūpam / evaṃ vedanā saṃjñā saṃskārāḥ / vijñānāsvabhāvaṃ hi vijñānam / yā ca asvabhāvatā, iyaṃ prajñāpāramitā //
na hi suvikrāntavikrāmin rūpasya rūpaṃ gocaraḥ / na vedanā na saṃjñā na saṃskārāḥ / na vijñānasya vijñānaṃ gocaraḥ / agocara iti suvikrāntavikrāmin na rūpaṃ rūpaṃ saṃjānīte vā paśyati vā / yā ca rūpasya ajānanā apaśyanā, iyaṃ prajñāpāramitā / na hi suvikrāntavikrāmin vedanā saṃjñā saṃskārāḥ na vijñānaṃ (vijñānaṃ) saṃjānīte vā paśyati vā / yā ca vijñānasya ajānanā apaśyanā, iyaṃ prajñāpāramitā //
na hi suvikrāntavikrāmin rūpaṃ rūpasvabhāvaṃ jahāti / na vedanā, na saṃjñā, na saṃskārāḥ / na vijñānaṃ vijñānasvabhāvaṃ jahāti / yā ca asvabhāvaparijñā, iyamucyate prajñāpāramitā / na hi suvikrāntavikrāmin rūpaṃ rūpaṃ saṃyojayati na visaṃyojayati / yā ca rūpavedanāsaṃjñāsaṃskāravijñānā(nā)masaṃyojanā, avisaṃyojanā, iyaṃ prajñāpāramitā //
na hi suvikrāntavikrāmin rūpaṃ hīyate vā vardhate vā / evaṃ vedanā saṃjñā saṃskārāḥ / na vijñānaṃ hīyate vā vardhate vā / yā ca rūpavedanāsaṃjñāsaṃskāravijñānānāmahāniravṛddhiḥ, iyaṃ sā prajñāpāramitā //
na hi suvikrāntavikrāmin rūpaṃ saṃkliśyate vā vyavadāyate vā / evaṃ vedanā saṃjñā saṃskārāḥ / na vijñānaṃ saṃkliśyate vā vyavadāyate vā / yā ca rūpavedanāsaṃjñāsaṃskāravijñānānāmasaṃkleśatā avyavadānatā, iyamucyate prajñāpāramitā //
na hi suvikrāntavikrāmin rūpaṃ viśuddhadharmi nāviśuddhadharmi / evaṃ na vedanā na saṃjñā na saṃskārāḥ / na vijñānaṃ viśuddhadharmi nāviśuddhadharmi / yā ca rūpavedanāsaṃjñāsaṃskāravijñānānāṃ na viśuddhadharmatā nāviśuddhadharmatā, iyaṃ prajñāpāramitā //
na hi suvikrāntavikrāmin rūpaṃ saṃkrāmati vā avakrāmati vā / evaṃ vedanā saṃjñā saṃskārāḥ / na vijñānaṃ saṃkrāmati vā avakrāmati vā / yā ca rūpavedanāsaṃskāravijñānānāmasaṃkrāntiranavakrāntiḥ, iyaṃ prajñāpāramitā //
(Vaidya 18)
na hi suvikrāntavikrāmin rūpaṃ saṃyujyate vā visaṃyujyate vā / evaṃ vedanā saṃjñā saṃskārāḥ / na vijñānaṃ saṃyujyate vā visaṃyujyate vā / yaśca rūpavedanāsaṃjñāsaṃskāravijñānānāmasaṃyogo 'visaṃyogaḥ, iyaṃ sā prajñāpāramitā //
na hi suvikrāntavikrāmin rūpaṃ cyavate vā upapadyate vā / evaṃ vedanā saṃjñā saṃskārāḥ / na vijñānaṃ cyavate vā upapadyate vā / yā ca rūpavedanāsaṃjñāsaṃskāravijñānānāmacyutiranupapattiḥ, iyaṃ prajñāpāramitā //
na hi suvikrāntavikrāmin rūpaṃ jāyate vā mriyate vā / evaṃ vedanā saṃjñā saṃskārāḥ / na vijñāna jāyate vā mriyate vā / yā ca rūpavedanāsaṃjñāsaṃskāravedanāvijñānānāmajātiramaraṇam, iyaṃ prajñāpāramitā //
na hi suvikrāntavikrāmin rūpaṃ saṃsarati vā saṃsaraṇadharmi vā / evaṃ na vedanā na saṃjñā na saṃskārāḥ / na vijñānaṃ saṃsarati vā saṃsaraṇadharmi vā / yā ca rūpavedanāsaṃjñāsaṃskāravijñānānāmasaṃsaraṇatā asaṃsaraṇadharmatā, iyaṃ prajñāpāramitā //
na hi suvikrāntavikrāmin rūpaṃ kṣīyate vā kṣayadharmi vā / evaṃ na vedanā na saṃjñā na saṃskārāḥ / na vijñānaṃ kṣīyate vā kṣayadharmi vā / yā ca rūpavedanāsaṃjñāsaṃskāravijñānānāmakṣayatā akṣayadharmatā, iyaṃ prajñāpāramitā //
na hi suvikrāntavikrāmin rūpaṃ samudayadharmi na nirodhadharmi / evaṃ vedanā saṃjñā saṃskārāḥ / na vijñānaṃ samudayadharmi na nirodhadharmi / yā ca rūpavedanāsaṃskāravijñānānāmasamudayadharmatā anirodhadharmatā, iyaṃ prajñāpāramitā //
na hi suvikrāntavikrāmin rūpamutpādadharmi vā vyayadharmi vā / evaṃ vedanā saṃjñā saṃskārāḥ / na vijñānamutpādadharmi vā vyayadharmi vā / yā ca rūpavedanāsaṃjñāsaṃskāravijñānānāmanutpādadharmatā avyayadharmatā, iyaṃ prajñāpāramitā //
na hi suvikrāntavikrāmin rūpaṃ vipariṇāmadharmi na avipariṇāmadharmi / evaṃ vedanā saṃjñā saṃskārāḥ / na vijñānaṃ vipariṇāmadharmi na avipariṇāmadharmi / yā ca rūpavedanāsaṃjñāsaṃskāravijñānānāṃ na vipariṇāmadharmatā na avipariṇāmadharmatā, iyaṃ prajñāpāramitā //
na hi suvikrāntavikrāmin rūpaṃ nityaṃ vā anityaṃ vā / evaṃ vedanā saṃjñā saṃskārāḥ / na vijñānaṃ nityaṃ vā anityaṃ vā / yā ca rūpavedanāsaṃjñāsaṃskāravijñānānāṃ na nityatā nāpyanityatā, iyaṃ prajñāpāramitā //
na hi suvikrāntavikrāmin rūpaṃ sukhaṃ vā duḥkhaṃ vā / evaṃ vedanā saṃjñā saṃskārāḥ / na vijñānaṃ sukhaṃ vā duḥkhaṃ vā / yā ca rūpavedanāsaṃjñāsaṃskāravijñānānāṃ nāpi sukhatā nāpyasukhatā, iyaṃ prajñāpāramitā //
na hi suvikrāntavikrāmin rūpamātmā vā anātmā vā / evaṃ vedanā saṃjñā saṃskārāḥ / na vijñānamātmā vā anātmā vā / yā ca rūpavedanāsaṃjñāsaṃskāravijñānānāṃ nāpyātmatā nāpyanātmatā, iyaṃ prajñāpāramitā //
(Vaidya 19)
na hi suvikrāntavikrāmin rūpaṃ rāgadharmi vā virāgadharmi vā / evaṃ vedanā saṃjñā saṃskārāḥ / na vijñānaṃ rāgadharmi vā virāgadharmi vā / yā ca rūpavedanāsaṃjñāsaṃskāravijñānānāṃ na rāgadharmatā nāpi virāgadharmatā, iyaṃ prajñāpāramitā //
na hi suvikrāntavikrāmin rūpaṃ dveṣadharmi vā adveṣadharmi vā / evaṃ vedanā saṃjñā saṃskārāḥ / na vijñānaṃ dveṣadharmi vā adveṣadharmi vā / yā ca rūpavedanāsaṃjñāsaṃskāravijñānānāṃ na dveṣadharmatā nāpi vigatadveṣadharmatā, iyaṃ prajñāpāramitā //
na hi suvikrāntavikrāmin rūpaṃ mohadharmi vā vigatamohadharmi vā / evaṃ vedanā saṃjñā saṃskārāḥ / na vijñānaṃ mohadharmi vā vigatamohadharmi vā / yā ca rūpavedanāsaṃjñāsaṃskāravijñānānāṃ na mohadharmatā nāpi vigatamohadharmatā, iyaṃ prajñāpāramitā //
na hi suvikrāntavikrāmin rūpasya kaścitkartā vā kārayitā vā / evaṃ vedanāsaṃjñāsaṃskārāṇām / na vijñānasya kaścitkartā vā kārayitā vā / yā ca rūpavedanāsaṃjñāsaṃskāravijñānānāmakartṛtā akārayitṛtā, iyaṃ prajñāpāramitā //
na hi suvikrāntavikrāmin rūpasya kaścidutthāpako vā samutthāpako vā / evaṃ na vedanāyā na saṃjñāyā na saṃskārāṇām / na vijñānasya kaścidutthāpako vā samutthāpako vā / yā ca rūpavedanāsaṃjñāsaṃskāravijñānānāṃ notthāpanā va samutthāpanā, iyaṃ prajñāpāramitā //
na hi suvikrāntavikrāmin rūpasya kaścijjñātā vā jñāpako vā / evaṃ na vedanāsaṃjñāsaṃskārāṇām / na vijñānasya kaścijjñātā vā jñāpako vā / yā ca rūpavedanāsaṃjñāsaṃskāravijñānānāmajñātṛtā ajñāpakatā, iyaṃ prajñāpāramitā //
na hi suvikrāntavikrāmin rūpasya kaścidvedako vā vedayitā vā / evaṃ na vedanāsaṃjñāsaṃskārāṇām / na vijñānasya kaścidvedako vā vedayitā vā / yā ca rūpavedanāsaṃjñāsaṃskāravijñānānāmavettṛtā avedanatā, iyaṃ prajñāpāramitā //
na hi suvikrāntavikrāmin rūpasya kaścijjānako vā paśyako vā / evaṃ na vedanāyā na saṃjñāyā na saṃskārāṇām / na vijñānasya kaścijjānako vā paśyako vā / yā ca rūpavedanāsaṃjñāsaṃskāravijñānānāmajānanāṃ apaśyanā, iyaṃ prajñāpāramitā //
na hi suvikrāntavikrāmin rūpasyocchedatā vā śāśvatatā vā / evaṃ na vedanāyā na saṃjñāyā na saṃskārāṇām / na vijñānasyocchedatā vā śāśvatatā vā / yā ca rūpavedanāsaṃjñāsaṃskāravijñānānāmanucchedatā aśāśvatatā, iyaṃ prajñāpāramitā //
na hi suvikrāntavikrāmin rūpasya anto vā ananto vā / evaṃ na vedanāyā na saṃjñāyā na saṃskārāṇām / na vijñānasya anto(vā) ananto vā / yā ca rūpavedanāsaṃjñāsaṃskāravijñānānāmantatā nāpyanantatā, iyaṃ prajñāpāramitā //
na hi suvikrāntavikrāmin rūpaṃ dṛṣṭigataṃ na dṛṣṭigataprahāṇam / evaṃ na vedanāsaṃjñāsaṃskārāḥ / na vijñānaṃ dṛṣṭigataṃ na dṛṣṭigataprahāṇam / yacca rūpavedanāsaṃjñāsaṃskāravijñānānāṃ na dṛṣṭigataṃ na dṛṣṭigataprahāṇam, iyaṃ prajñāpāramitā //
(Vaidya 20)
na hi suvikrāntavikrāmin rūpaṃ tṛṣṇā na tṛṣṇāprahāṇam / evaṃ na vedanā na saṃjñā na saṃskārāḥ / na vijñānaṃ tṛṣṇā na tṛṣṇāprahāṇam / yā ca rūpavedanāsaṃjñāsaṃskāravijñānānāṃ na tṛṣṇā na tṛṣṇāprahāṇatā, iyaṃ prajñāpāramitā //
na hi suvikrāntavikrāmin rūpaṃ kuśalaṃ vā akuśalaṃ vā / evaṃ na vedanā saṃjñā saṃskārāḥ / na vijñānaṃ kuśalaṃ vā akuśalaṃ vā / yā ca rūpavedanāsaṃjñāsaṃskāravijñānānāṃ na kuśalatā nākuśalatā, iyaṃ prajñāpāramitā //
na hi suvikrāntavikrāmin rūpasya gamanaṃ vā āgamanaṃ vā prajñāyate / evaṃ na vedanāyā na saṃjñāyā na saṃskārāṇām / na vijñānasya gamanaṃ vā āgamanaṃ vā prajñāyate / yatra ca rūpavedanāsaṃjñāsaṃskāravijñānānāṃ na gatirnāgatiḥ prajñāyate, iyaṃ prajñāpāramitā //
na hi suvikrāntavikrāmin rūpavedanāsaṃjñāsaṃskāravijñānānāṃ sthitirvā asthit