Tương Ưng Rừng (Vana Saṃyutta)

Saṁyutta Nikāya 9.10 
1. Vanavagga 
Sajjhāyasutta 
Ekaṁ samayaṁ aññataro bhikkhu kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. 
Tena kho pana samayena so bhikkhu yaṁ sudaṁ pubbe ativelaṁ sajjhāyabahulo viharati so aparena samayena appossukko tuṇhībhūto saṅkasāyati. 
Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno dhammaṁ asuṇantī yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ gāthāya ajjhabhāsi: 
“Kasmā tuvaṁ dhammapadāni bhikkhu, 
Nādhīyasi bhikkhuhi saṁvasanto; 
Sutvāna dhammaṁ labhatippasādaṁ, 
Diṭṭheva dhamme labhatippasaṁsan”ti. 
“Ahu pure dhammapadesu chando, 
Yāva virāgena samāgamimha; 
Yato virāgena samāgamimha, 
Yaṁ kiñci diṭṭhaṁva sutaṁ mutaṁ vā; 
Aññāya nikkhepanamāhu santo”ti. 

Saṁyutta Nikāya 9.11 
1. Vanavagga 
Akusalavitakkasutta 
Ekaṁ samayaṁ aññataro bhikkhu kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. 
Tena kho pana samayena so bhikkhu divāvihāragato pāpake akusale vitakke vitakketi, seyyathidaṁ—
kāmavitakkaṁ, byāpādavitakkaṁ, vihiṁsāvitakkaṁ. 
Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno anukampikā atthakāmā taṁ bhikkhuṁ saṁvejetukāmā yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ gāthāhi ajjhabhāsi: 
“Ayoniso manasikārā, 
so vitakkehi khajjasi; 
Ayoniso paṭinissajja, 
yoniso anucintaya. 
Satthāraṁ dhammamārabbha, 
saṅghaṁ sīlāni attano; 
Adhigacchasi pāmojjaṁ, 
pītisukhamasaṁsayaṁ; 
Tato pāmojjabahulo, 
dukkhassantaṁ karissasī”ti. 
Atha kho so bhikkhu tāya devatāya saṁvejito saṁvegamāpādīti. 

Saṁyutta Nikāya 9.12 
1. Vanavagga 
Majjhanhikasutta 
Ekaṁ samayaṁ aññataro bhikkhu kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. 
Atha kho tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tassa bhikkhuno santike imaṁ gāthaṁ abhāsi: 
“Ṭhite majjhanhike kāle, 
sannisīvesu pakkhisu; 
Saṇateva brahāraññaṁ, 
taṁ bhayaṁ paṭibhāti maṁ. 
Ṭhite majjhanhike kāle, 
sannisīvesu pakkhisu; 
Saṇateva brahāraññaṁ, 
sā rati paṭibhāti man”ti. 

Saṁyutta Nikāya 9.13 
1. Vanavagga 
Pākatindriyasutta 
Ekaṁ samayaṁ sambahulā bhikkhū kosalesu viharanti aññatarasmiṁ vanasaṇḍe uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā muṭṭhassatino asampajānā asamāhitā vibbhantacittā pākatindriyā. 
Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tesaṁ bhikkhūnaṁ anukampikā atthakāmā te bhikkhū saṁvejetukāmā yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū gāthāhi ajjhabhāsi: 
“Sukhajīvino pure āsuṁ, 
bhikkhū gotamasāvakā; 
Anicchā piṇḍamesanā, 
anicchā sayanāsanaṁ; 
Loke aniccataṁ ñatvā, 
dukkhassantaṁ akaṁsu te. 
Dupposaṁ katvā attānaṁ, 
gāme gāmaṇikā viya; 
Bhutvā bhutvā nipajjanti, 
parāgāresu mucchitā. 
Saṅghassa añjaliṁ katvā, 
idhekacce vadāmahaṁ; 
Apaviddhā anāthā te, 
yathā petā tatheva te. 
Ye kho pamattā viharanti, 
te me sandhāya bhāsitaṁ; 
Ye appamattā viharanti, 
namo tesaṁ karomahan”ti. 
Atha kho te bhikkhū tāya devatāya saṁvejitā saṁvegamāpādunti. 

Saṁyutta Nikāya 9.14 
1. Vanavagga 
Gandhatthenasutta 
Ekaṁ samayaṁ aññataro bhikkhu kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. 
Tena kho pana samayena so bhikkhu pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto pokkharaṇiṁ ogāhetvā padumaṁ upasiṅghati. 
Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno anukampikā atthakāmā taṁ bhikkhuṁ saṁvejetukāmā yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ gāthāya ajjhabhāsi: 
“Yametaṁ vārijaṁ pupphaṁ, 
adinnaṁ upasiṅghasi; 
Ekaṅgametaṁ theyyānaṁ, 
gandhatthenosi mārisā”ti. 
“Na harāmi na bhañjāmi, 
ārā siṅghāmi vārijaṁ; 
Atha kena nu vaṇṇena, 
gandhatthenoti vuccati. 
Yvāyaṁ bhisāni khanati, 
puṇḍarīkāni bhañjati; 
Evaṁ ākiṇṇakammanto, 
kasmā eso na vuccatī”ti. 
“Ākiṇṇaluddo puriso, 
dhāticelaṁva makkhito; 
Tasmiṁ me vacanaṁ natthi, 
tvañcārahāmi vattave. 
Anaṅgaṇassa posassa, 
niccaṁ sucigavesino; 
Vālaggamattaṁ pāpassa, 
abbhāmattaṁva khāyatī”ti. 
“Addhā maṁ yakkha jānāsi, 
atho me anukampasi; 
Punapi yakkha vajjāsi, 
yadā passasi edisan”ti. 
“Neva taṁ upajīvāma, 
napi te bhatakāmhase; 
Tvameva bhikkhu jāneyya, 
yena gaccheyya suggatin”ti. 
Atha kho so bhikkhu tāya devatāya saṁvejito saṁvegamāpādīti. 
Vanavaggo paṭhamo. 
Tassuddānaṁ 
Vivekaṁ upaṭṭhānañca, 
Kassapagottena sambahulā; 
Ānando anuruddho ca, 
Nāgadattañca kulagharaṇī. 
Vajjiputto ca vesālī, 
Sajjhāyena ayoniso; 
Majjhanhikālamhi pākatindriya—
Padumapupphena cuddasa bhaveti. 
Vanasaṁyuttaṁ samattaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 9.1 
1. Vanavagga 
Vivekasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ aññataro bhikkhu kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. 
Tena kho pana samayena so bhikkhu divāvihāragato pāpake akusale vitakke vitakketi gehanissite. 
Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno anukampikā atthakāmā taṁ bhikkhuṁ saṁvejetukāmā yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ gāthāhi ajjhabhāsi: 
“Vivekakāmosi vanaṁ paviṭṭho, 
Atha te mano niccharatī bahiddhā; 
Jano janasmiṁ vinayassu chandaṁ, 
Tato sukhī hohisi vītarāgo. 
Aratiṁ pajahāsi sato, 
Bhavāsi sataṁ taṁ sārayāmase; 
Pātālarajo hi duttaro, 
Mā taṁ kāmarajo avāhari. 
Sakuṇo yathā paṁsukunthito, 
Vidhunaṁ pātayati sitaṁ rajaṁ; 
Evaṁ bhikkhu padhānavā satimā, 
Vidhunaṁ pātayati sitaṁ rajan”ti. 
Atha kho so bhikkhu tāya devatāya saṁvejito saṁvegamāpādīti. 

Saṁyutta Nikāya 9.2 
1. Vanavagga 
Upaṭṭhānasutta 
Ekaṁ samayaṁ aññataro bhikkhu kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. 
Tena kho pana samayena so bhikkhu divāvihāragato supati. 
Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno anukampikā atthakāmā taṁ bhikkhuṁ saṁvejetukāmā yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ gāthāhi ajjhabhāsi: 
“Uṭṭhehi bhikkhu kiṁ sesi, 
ko attho supitena te; 
Āturassa hi kā niddā, 
sallaviddhassa ruppato. 
Yāya saddhāya pabbajito, 
agārasmānagāriyaṁ; 
Tameva saddhaṁ brūhehi, 
mā niddāya vasaṁ gamī”ti. 
“Aniccā addhuvā kāmā, 
yesu mandova mucchito; 
Baddhesu muttaṁ asitaṁ, 
kasmā pabbajitaṁ tape. 
Chandarāgassa vinayā, 
avijjāsamatikkamā; 
Taṁ ñāṇaṁ paramodānaṁ, 
kasmā pabbajitaṁ tape. 
Chetvā avijjaṁ vijjāya, 
āsavānaṁ parikkhayā; 
Asokaṁ anupāyāsaṁ, 
kasmā pabbajitaṁ tape. 
Āraddhavīriyaṁ pahitattaṁ, 
Niccaṁ daḷhaparakkamaṁ; 
Nibbānaṁ abhikaṅkhantaṁ, 
Kasmā pabbajitaṁ tape”ti. 

Saṁyutta Nikāya 9.3 
1. Vanavagga 
Kassapagottasutta 
Ekaṁ samayaṁ āyasmā kassapagotto kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. 
Tena kho pana samayena āyasmā kassapagotto divāvihāragato aññataraṁ chetaṁ ovadati. 
Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā āyasmantaṁ kassapagottaṁ saṁvejetukāmā yenāyasmā kassapagotto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ kassapagottaṁ gāthāhi ajjhabhāsi: 
“Giriduggacaraṁ chetaṁ, 
appapaññaṁ acetasaṁ; 
Akāle ovadaṁ bhikkhu, 
mandova paṭibhāti maṁ. 
Suṇāti na vijānāti, 
Āloketi na passati; 
Dhammasmiṁ bhaññamānasmiṁ, 
Atthaṁ bālo na bujjhati. 
Sacepi dasa pajjote, 
dhārayissasi kassapa; 
Neva dakkhati rūpāni, 
cakkhu hissa na vijjatī”ti. 
Atha kho āyasmā kassapagotto tāya devatāya saṁvejito saṁvegamāpādīti. 

Saṁyutta Nikāya 9.4 
1. Vanavagga 
Sambahulasutta 
Ekaṁ samayaṁ sambahulā bhikkhū kosalesu viharanti aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. 
Atha kho te bhikkhū vassaṁvuṭṭhā temāsaccayena cārikaṁ pakkamiṁsu. 
Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā te bhikkhū apassantī paridevamānā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ gāthaṁ abhāsi: 
“Arati viya mejja khāyati, 
Bahuke disvāna vivitte āsane; 
Te cittakathā bahussutā, 
Kome gotamasāvakā gatā”ti. 
Evaṁ vutte, aññatarā devatā taṁ devataṁ gāthāya paccabhāsi: 
“Māgadhaṁ gatā kosalaṁ gatā, 
Ekacciyā pana vajjibhūmiyā; 
Magā viya asaṅgacārino, 
Aniketā viharanti bhikkhavo”ti. 

Saṁyutta Nikāya 9.5 
1. Vanavagga 
Ānandasutta 
Ekaṁ samayaṁ āyasmā ānando kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. 
Tena kho pana samayena āyasmā ānando ativelaṁ gihisaññattibahulo viharati. 
Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā āyasmato ānandassa anukampikā atthakāmā āyasmantaṁ ānandaṁ saṁvejetukāmā yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 
“Rukkhamūlagahanaṁ pasakkiya, 
Nibbānaṁ hadayasmiṁ opiya; 
Jhāya gotama mā pamādo, 
Kiṁ te biḷibiḷikā karissatī”ti. 
Atha kho āyasmā ānando tāya devatāya saṁvejito saṁvegamāpādīti. 

Saṁyutta Nikāya 9.6 
1. Vanavagga 
Anuruddhasutta 
Ekaṁ samayaṁ āyasmā anuruddho kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. 
Atha kho aññatarā tāvatiṁsakāyikā devatā jālinī nāma āyasmato anuruddhassa purāṇadutiyikā yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ anuruddhaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 
“Tattha cittaṁ paṇidhehi, 
yattha te vusitaṁ pure; 
Tāvatiṁsesu devesu, 
sabbakāmasamiddhisu; 
Purakkhato parivuto, 
devakaññāhi sobhasī”ti. 
“Duggatā devakaññāyo, 
sakkāyasmiṁ patiṭṭhitā; 
Te cāpi duggatā sattā, 
devakaññāhi patthitā”ti. 
“Na te sukhaṁ pajānanti, 
ye na passanti nandanaṁ; 
Āvāsaṁ naradevānaṁ, 
tidasānaṁ yasassinan”ti. 
“Na tvaṁ bāle vijānāsi, 
yathā arahataṁ vaco; 
Aniccā sabbasaṅkhārā, 
uppādavayadhammino; 
Uppajjitvā nirujjhanti, 
tesaṁ vūpasamo sukho. 
Natthi dāni punāvāso, 
devakāyasmi jālini; 
Vikkhīṇo jātisaṁsāro, 
natthi dāni punabbhavo”ti. 

Saṁyutta Nikāya 9.7 
1. Vanavagga 
Nāgadattasutta 
Ekaṁ samayaṁ āyasmā nāgadatto kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. 
Tena kho pana samayena āyasmā nāgadatto atikālena gāmaṁ pavisati, atidivā paṭikkamati. 
Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā āyasmato nāgadattassa anukampikā atthakāmā āyasmantaṁ nāgadattaṁ saṁvejetukāmā yenāyasmā nāgadatto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ nāgadattaṁ gāthāhi ajjhabhāsi: 
“Kāle pavisa nāgadatta, 
Divā ca āgantvā ativelacārī; 
Saṁsaṭṭho gahaṭṭhehi, 
Samānasukhadukkho. 
Bhāyāmi nāgadattaṁ suppagabbhaṁ, 
Kulesu vinibaddhaṁ; 
Mā heva maccurañño balavato, 
Antakassa vasaṁ upesī”ti. 
Atha kho āyasmā nāgadatto tāya devatāya saṁvejito saṁvegamāpādīti. 

Saṁyutta Nikāya 9.8 
1. Vanavagga 
Kulagharaṇīsutta 
Ekaṁ samayaṁ aññataro bhikkhu kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. 
Tena kho pana samayena so bhikkhu aññatarasmiṁ kule ativelaṁ ajjhogāḷhappatto viharati. 
Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno anukampikā atthakāmā taṁ bhikkhuṁ saṁvejetukāmā yā tasmiṁ kule kulagharaṇī, tassā vaṇṇaṁ abhinimminitvā yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ gāthāya ajjhabhāsi: 
“Nadītīresu saṇṭhāne, 
sabhāsu rathiyāsu ca; 
Janā saṅgamma mantenti, 
mañca tañca kimantaran”ti. 
“Bahūhi saddā paccūhā, 
khamitabbā tapassinā; 
Na tena maṅku hotabbaṁ, 
na hi tena kilissati. 
Yo ca saddaparittāsī, 
vane vātamigo yathā; 
Lahucittoti taṁ āhu, 
nāssa sampajjate vatan”ti. 

Saṁyutta Nikāya 9.9 
1. Vanavagga 
Vajjiputtasutta 
Ekaṁ samayaṁ aññataro vajjiputtako bhikkhu vesāliyaṁ viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. 
Tena kho pana samayena vesāliyaṁ vajjiputtako sabbaratticāro hoti. 
Atha kho so bhikkhu vesāliyā tūriyatāḷitavāditanigghosasaddaṁ sutvā paridevamāno tāyaṁ velāyaṁ imaṁ gāthaṁ abhāsi: 
“Ekakā mayaṁ araññe viharāma, 
Apaviddhaṁva vanasmiṁ dārukaṁ; 
Etādisikāya rattiyā, 
Ko su nāmamhehi pāpiyo”ti. 
Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno anukampikā atthakāmā taṁ bhikkhuṁ saṁvejetukāmā yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ gāthāya ajjhabhāsi: 
“Ekakova tvaṁ araññe viharasi, 
Apaviddhaṁva vanasmiṁ dārukaṁ; 
Tassa te bahukā pihayanti, 
Nerayikā viya saggagāminan”ti. 
Atha kho so bhikkhu tāya devatāya saṁvejito saṁvegamāpādīti.