Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Kinh tạng Pali (Tipiṭaka)SN 19Nguyên tác: Pali

Tương Ưng Lakkhaṇa (Lakkhaṇa Saṃyutta)

21 bài kinh. Tôn giả Moggallāna kể về các chúng sinh trong địa ngục và ngạ quỷ mà ngài thấy bằng thiên nhãn.

Văn bản gốc(Pali)

Saṁyutta Nikāya 19.10 
1. Paṭhamavagga 
Kumbhaṇḍasutta 
“Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ kumbhaṇḍaṁ purisaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. 
So gacchantopi teva aṇḍe khandhe āropetvā gacchati. 
Nisīdantopi tesveva aṇḍesu nisīdati. 
Tamenaṁ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitacchenti virājenti. 
So sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti …pe… 
eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe gāmakūṭako ahosi …pe…. 
Dasamaṁ. 
Paṭhamo vaggo. 
Tassuddānaṁ 
Aṭṭhi pesi ubho gāvaghātakā, 
Piṇḍo sākuṇiyo nicchavorabbhi; 
Asi sūkariko sattimāgavi, 
Usu kāraṇiko sūci sārathi; 
Yo ca sibbiyati sūcako hi so, 
Aṇḍabhāri ahu gāmakūṭakoti. 

Saṁyutta Nikāya 19.11 
2. Dutiyavagga 
Sasīsakasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ rājagahe veḷuvane. 
“Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ purisaṁ gūthakūpe sasīsakaṁ nimuggaṁ …pe… 
eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe pāradāriko ahosi …pe…. 
Paṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 19.12 
2. Dutiyavagga 
Gūthakhādasutta 
“Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ purisaṁ gūthakūpe nimuggaṁ ubhohi hatthehi gūthaṁ khādantaṁ …pe… 
eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe duṭṭhabrāhmaṇo ahosi. 
So kassapassa sammāsambuddhassa pāvacane bhikkhusaṅghaṁ bhattena nimantetvā doṇiyo gūthassa pūrāpetvā etadavoca—
aho bhonto yāvadatthaṁ bhuñjantu ceva harantu cā’ti …pe…. 
Dutiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 19.13 
2. Dutiyavagga 
Nicchavitthisutta 
“Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ nicchaviṁ itthiṁ vehāsaṁ gacchantiṁ. 
Tamenaṁ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitacchenti virājenti. 
Sā sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti …pe… 
esā, bhikkhave, itthī imasmiṁyeva rājagahe aticārinī ahosi …pe…. 
Tatiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 19.14 
2. Dutiyavagga 
Maṅgulitthisutta 
“Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ itthiṁ duggandhaṁ maṅguliṁ vehāsaṁ gacchantiṁ. 
Tamenaṁ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitacchenti virājenti. 
Sā sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti …pe… 
esā, bhikkhave, itthī imasmiṁyeva rājagahe ikkhaṇikā ahosi …pe…. 
Catutthaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 19.15 
2. Dutiyavagga 
Okilinīsutta 
“Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ itthiṁ uppakkaṁ okiliniṁ okiriniṁ vehāsaṁ gacchantiṁ. 
Sā sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti …pe… 
esā, bhikkhave, itthī kaliṅgassa rañño aggamahesī ahosi. 
Sā issāpakatā sapattiṁ aṅgārakaṭāhena okiri …pe…. 
Pañcamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 19.16 
2. Dutiyavagga 
Asīsakasutta 
“Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ asīsakaṁ kabandhaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. 
Tassa ure akkhīni ceva honti mukhañca. 
Tamenaṁ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitacchenti virājenti. 
So sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti …pe… 
eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe hāriko nāma coraghātako ahosi …pe…. 
Chaṭṭhaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 19.17 
2. Dutiyavagga 
Pāpabhikkhusutta 
“Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ bhikkhuṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. 
Tassa saṅghāṭipi ādittā sampajjalitā sajotibhūtā, pattopi āditto sampajjalito sajotibhūto, kāyabandhanampi ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ, kāyopi āditto sampajjalito sajotibhūto. 
So sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti …pe… 
eso, bhikkhave, bhikkhu kassapassa sammāsambuddhassa pāvacane pāpabhikkhu ahosi …pe…. 
Sattamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 19.18 
2. Dutiyavagga 
Pāpabhikkhunīsutta 
“Addasaṁ bhikkhuniṁ vehāsaṁ gacchantiṁ. 
Tassā saṅghāṭipi ādittā …pe… 
pāpabhikkhunī ahosi …pe…. 
Aṭṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 19.19 
2. Dutiyavagga 
Pāpasikkhamānasutta 
“Addasaṁ sikkhamānaṁ vehāsaṁ gacchantiṁ. 
Tassā saṅghāṭipi ādittā …pe… 
pāpasikkhamānā ahosi …pe…. 
Navamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 19.1 
1. Paṭhamavagga 
Aṭṭhisutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. 
Tena kho pana samayena āyasmā ca lakkhaṇo āyasmā ca mahāmoggallāno gijjhakūṭe pabbate viharanti. 
Atha kho āyasmā mahāmoggallāno pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yenāyasmā lakkhaṇo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ lakkhaṇaṁ etadavoca: 
“āyāmāvuso lakkhaṇa, rājagahaṁ piṇḍāya pavisissāmā”ti. 
“Evamāvuso”ti kho āyasmā lakkhaṇo āyasmato mahāmoggallānassa paccassosi. 
Atha kho āyasmā mahāmoggallāno gijjhakūṭā pabbatā orohanto aññatarasmiṁ padese sitaṁ pātvākāsi. 
Atha kho āyasmā lakkhaṇo āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ etadavoca: 
“ko nu kho, āvuso moggallāna, hetu ko paccayo sitassa pātukammāyā”ti? 
“Akālo kho, āvuso lakkhaṇa, etassa pañhassa. 
Bhagavato maṁ santike etaṁ pañhaṁ pucchā”ti. 
Atha kho āyasmā ca lakkhaṇo āyasmā ca mahāmoggallāno rājagahe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā lakkhaṇo āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ etadavoca: 
“idhāyasmā mahāmoggallāno gijjhakūṭā pabbatā orohanto aññatarasmiṁ padese sitaṁ pātvākāsi. 
Ko nu kho, āvuso moggallāna, hetu ko paccayo sitassa pātukammāyā”ti? 
“Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ aṭṭhikasaṅkhalikaṁ vehāsaṁ gacchantiṁ. 
Tamenaṁ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā phāsuḷantarikāhi vitudenti vitacchenti virājenti. 
Sā sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti. 
Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi: 
‘acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho. 
Evarūpopi nāma satto bhavissati. 
Evarūpopi nāma yakkho bhavissati. 
Evarūpopi nāma attabhāvapaṭilābho bhavissatī’”ti. 
Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 
“cakkhubhūtā vata, bhikkhave, sāvakā viharanti; 
ñāṇabhūtā vata, bhikkhave, sāvakā viharanti, yatra hi nāma sāvako evarūpaṁ ñassati vā dakkhati vā sakkhiṁ vā karissati. 
Pubbeva me so, bhikkhave, satto diṭṭho ahosi, api cāhaṁ na byākāsiṁ. 
Ahañcetaṁ byākareyyaṁ, pare ca me na saddaheyyuṁ. 
Ye me na saddaheyyuṁ, tesaṁ taṁ assa dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya. 
Eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe goghātako ahosi. 
So tassa kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni niraye paccitvā tasseva kammassa vipākāvasesena evarūpaṁ attabhāvapaṭilābhaṁ paṭisaṁvedayatī”ti. 
(Sabbesaṁ suttantānaṁ eseva peyyālo.) 
Paṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 19.20 
2. Dutiyavagga 
Pāpasāmaṇerasutta 
“Addasaṁ sāmaṇeraṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. 
Tassa saṅghāṭipi ādittā …pe… 
pāpasāmaṇero ahosi …pe…. 
Dasamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 19.21 
2. Dutiyavagga 
Pāpasāmaṇerīsutta 
“Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ sāmaṇeriṁ vehāsaṁ gacchantiṁ. 
Tassā saṅghāṭipi ādittā sampajjalitā sajotibhūtā, pattopi āditto sampajjalito sajotibhūto, kāyabandhanampi ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ, kāyopi āditto sampajjalito sajotibhūto. 
Sā sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti. 
Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi: 
‘acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho. 
Evarūpopi nāma satto bhavissati. 
Evarūpopi nāma yakkho bhavissati. 
Evarūpopi nāma attabhāvapaṭilābho bhavissatī’”ti. 
Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 
“cakkhubhūtā vata, bhikkhave, sāvakā viharanti; 
ñāṇabhūtā vata, bhikkhave, sāvakā viharanti, yatra hi nāma sāvako evarūpaṁ ñassati vā dakkhati vā sakkhiṁ vā karissati. 
Pubbeva me sā, bhikkhave, sāmaṇerī diṭṭhā ahosi. 
Api cāhaṁ na byākāsiṁ. 
Ahañcetaṁ byākareyyaṁ, pare ca me na saddaheyyuṁ. 
Ye me na saddaheyyuṁ, tesaṁ taṁ assa dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya. 
Esā, bhikkhave, sāmaṇerī kassapassa sammāsambuddhassa pāvacane pāpasāmaṇerī ahosi. 
Sā tassa kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni niraye paccitvā tasseva kammassa vipākāvasesena evarūpaṁ attabhāvapaṭilābhaṁ paṭisaṁvedayatī”ti. 
Ekādasamaṁ. 
Dutiyo vaggo. 
Tassuddānaṁ 
Kūpe nimuggo hi so pāradāriko, 
Gūthakhādi ahu duṭṭhabrāhmaṇo; 
Nicchavitthi aticārinī ahu, 
Maṅgulitthi ahu ikkhaṇitthikā; 
Okilini sapattaṅgārokiri, 
Sīsacchinno ahu coraghātako. 
Bhikkhu bhikkhunī sikkhamānā, 
Sāmaṇero atha sāmaṇerikā; 
Kassapassa vinayasmiṁ pabbajjaṁ, 
Pāpakammaṁ kariṁsu tāvadeti. 
Lakkhaṇasaṁyuttaṁ samattaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 19.2 
1. Paṭhamavagga 
Pesisutta 
“Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ maṁsapesiṁ vehāsaṁ gacchantiṁ. 
Tamenaṁ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitacchenti virājenti. 
Sā sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti …pe… 
eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe goghātako ahosi …pe…. 
Dutiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 19.3 
1. Paṭhamavagga 
Piṇḍasutta 
“Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ maṁsapiṇḍaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. 
Tamenaṁ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitacchenti virājenti. 
Sā sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti …pe… 
eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe sākuṇiko ahosi …pe…. 
Tatiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 19.4 
1. Paṭhamavagga 
Nicchavisutta 
“Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ nicchaviṁ purisaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. 
Tamenaṁ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitacchenti virājenti. 
So sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti …pe… 
eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe orabbhiko ahosi …pe…. 
Catutthaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 19.5 
1. Paṭhamavagga 
Asilomasutta 
“Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ asilomaṁ purisaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. 
Tassa te asī uppatitvā uppatitvā tasseva kāye nipatanti. 
So sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti …pe… 
eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe sūkariko ahosi …pe…. 
Pañcamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 19.6 
1. Paṭhamavagga 
Sattisutta 
“Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ sattilomaṁ purisaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. 
Tassa tā sattiyo uppatitvā uppatitvā tasseva kāye nipatanti. 
So sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti …pe… 
eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe māgaviko ahosi …pe…. 
Chaṭṭhaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 19.7 
1. Paṭhamavagga 
Usulomasutta 
“Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ usulomaṁ purisaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. 
Tassa te usū uppatitvā uppatitvā tasseva kāye nipatanti. 
So sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti …pe… 
eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe kāraṇiko ahosi …pe…. 
Sattamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 19.8 
1. Paṭhamavagga 
Sūcilomasutta 
“Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ sūcilomaṁ purisaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. 
Tassa tā sūciyo uppatitvā uppatitvā tasseva kāye nipatanti. 
So sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti …pe… 
eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe sūto ahosi …pe…. 
Aṭṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 19.9 
1. Paṭhamavagga 
Dutiyasūcilomasutta 
“Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ sūcilomaṁ purisaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. 
Tassa tā sūciyo sīse pavisitvā mukhato nikkhamanti; 
mukhe pavisitvā urato nikkhamanti; 
ure pavisitvā udarato nikkhamanti; 
udare pavisitvā ūrūhi nikkhamanti; 
ūrūsu pavisitvā jaṅghāhi nikkhamanti; 
jaṅghāsu pavisitvā pādehi nikkhamanti; 
so sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti …pe… 
eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe sūcako ahosi …pe…. 
Navamaṁ.