Tương Ưng Sự Thật (Sacca Saṃyutta)

Saṁyutta Nikāya 56.102 
11. Pañcagatipeyyālavagga 
Manussacutinirayasutta 
Atha kho bhagavā parittaṁ nakhasikhāyaṁ paṁsuṁ āropetvā bhikkhū āmantesi: 
“taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho bahutaraṁ—
yo vāyaṁ mayā paritto nakhasikhāyaṁ paṁsu āropito, ayaṁ vā mahāpathavī”ti? 
“Etadeva, bhante, bahutaraṁ, yadidaṁ—
mahāpathavī; 
appamattakāyaṁ bhagavatā paritto nakhasikhāyaṁ paṁsu āropito. 
Saṅkhampi na upeti, upanidhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti mahāpathaviṁ upanidhāya bhagavatā paritto nakhasikhāyaṁ paṁsu āropito”ti. 
“Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye manussā cutā manussesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye manussā cutā niraye paccājāyanti …pe…. 
Paṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 56.103 
11. Pañcagatipeyyālavagga 
Manussacutitiracchānasutta 
… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye manussā cutā manussesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye manussā cutā tiracchānayoniyā paccājāyanti …pe…. 
Dutiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 56.104 
11. Pañcagatipeyyālavagga 
Manussacutipettivisayasutta 
… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye manussā cutā manussesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye manussā cutā pettivisaye paccājāyanti …pe…. 
Tatiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 56.105–107 
11. Pañcagatipeyyālavagga 
Manussacutidevanirayādisutta 
… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye manussā cutā devesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye manussā cutā niraye paccājāyanti …pe… tiracchānayoniyā paccājāyanti …pe… pettivisaye paccājāyanti …pe…. 
Chaṭṭhaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 56.108–110 
11. Pañcagatipeyyālavagga 
Devacutinirayādisutta 
… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye devā cutā devesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye devā cutā niraye paccājāyanti …pe… tiracchānayoniyā paccājāyanti …pe… pettivisaye paccājāyanti …pe…. 
Navamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 56.10 
1. Samādhivagga 
Tiracchānakathāsutta 
“Mā, bhikkhave, anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ katheyyātha, seyyathidaṁ—
rājakathaṁ corakathaṁ mahāmattakathaṁ senākathaṁ, bhayakathaṁ yuddhakathaṁ, annakathaṁ pānakathaṁ vatthakathaṁ sayanakathaṁ mālākathaṁ gandhakathaṁ, ñātikathaṁ yānakathaṁ gāmakathaṁ nigamakathaṁ nagarakathaṁ janapadakathaṁ itthikathaṁ sūrakathaṁ visikhākathaṁ kumbhaṭṭhānakathaṁ, pubbapetakathaṁ nānattakathaṁ, lokakkhāyikaṁ samuddakkhāyikaṁ itibhavābhavakathaṁ iti vā. 
Taṁ kissa hetu? 
Nesā, bhikkhave, kathā atthasaṁhitā nādibrahmacariyakā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati. 
Kathentā ca kho tumhe, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti katheyyātha, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti katheyyātha, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti katheyyātha, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti katheyyātha. 
Taṁ kissa hetu? 
Esā, bhikkhave, kathā atthasaṁhitā, esā ādibrahmacariyakā, esā nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. 
Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. 
Dasamaṁ. 
Samādhivaggo paṭhamo. 
Tassuddānaṁ 
Samādhi paṭisallānā, 
kulaputtā apare duve; 
Samaṇabrāhmaṇā vitakkaṁ, 
cintā viggāhikā kathāti. 

Saṁyutta Nikāya 56.111–113 
11. Pañcagatipeyyālavagga 
Devamanussanirayādisutta 
… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye devā cutā manussesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye devā cutā niraye paccājāyanti …pe… tiracchānayoniyā paccājāyanti …pe… pettivisaye paccājāyanti …pe…. 
Dvādasamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 56.114–116 
11. Pañcagatipeyyālavagga 
Nirayamanussanirayādisutta 
… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye nirayā cutā manussesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye nirayā cutā niraye paccājāyanti …pe… tiracchānayoniyā paccājāyanti …pe… pettivisaye paccājāyanti …pe…. 
Pannarasamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 56.117–119 
11. Pañcagatipeyyālavagga 
Nirayadevanirayādisutta 
… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye nirayā cutā devesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye nirayā cutā niraye paccājāyanti …pe… tiracchānayoniyā paccājāyanti …pe… pettivisaye paccājāyanti …pe…. 
Aṭṭhārasamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 56.11 
2. Dhammacakkappavattanavagga 
Dhammacakkappavattanasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā bārāṇasiyaṁ viharati isipatane migadāye. 
Tatra kho bhagavā pañcavaggiye bhikkhū āmantesi: 
“Dveme, bhikkhave, antā pabbajitena na sevitabbā. 
Katame dve? 
Yo cāyaṁ kāmesu kāmasukhallikānuyogo hīno gammo pothujjaniko anariyo anatthasaṁhito, yo cāyaṁ attakilamathānuyogo dukkho anariyo anatthasaṁhito. 
Ete kho, bhikkhave, ubho ante anupagamma majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. 
Katamā ca sā, bhikkhave, majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati? 
Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—
sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. 
Ayaṁ kho sā, bhikkhave, majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. 
Idaṁ kho pana, bhikkhave, dukkhaṁ ariyasaccaṁ—
jātipi dukkhā, jarāpi dukkhā, byādhipi dukkho, maraṇampi dukkhaṁ, appiyehi sampayogo dukkho, piyehi vippayogo dukkho, yampicchaṁ na labhati tampi dukkhaṁ—saṅkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā. 
Idaṁ kho pana, bhikkhave, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ—
yāyaṁ taṇhā ponobbhavikā nandirāgasahagatā tatratatrābhinandinī, seyyathidaṁ—
kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā. 
Idaṁ kho pana, bhikkhave, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ—
yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo. 
Idaṁ kho pana, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ—
ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—
sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 
‘Idaṁ dukkhaṁ ariyasaccan’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 
‘Taṁ kho panidaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ pariññeyyan’ti me, bhikkhave, pubbe …pe… udapādi. 
‘Taṁ kho panidaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ pariññātan’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 
‘Idaṁ dukkhasamudayaṁ ariyasaccan’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 
‘Taṁ kho panidaṁ dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ pahātabban’ti me, bhikkhave, pubbe …pe… udapādi. 
‘Taṁ kho panidaṁ dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ pahīnan’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 
‘Idaṁ dukkhanirodhaṁ ariyasaccan’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 
‘Taṁ kho panidaṁ dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ sacchikātabban’ti me, bhikkhave, pubbe …pe… udapādi. 
‘Taṁ kho panidaṁ dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ sacchikatan’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 
‘Idaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccan’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 
‘Taṁ kho panidaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ bhāvetabban’ti me, bhikkhave, pubbe …pe… udapādi. 
‘Taṁ kho panidaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ bhāvitan’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 
Yāvakīvañca me, bhikkhave, imesu catūsu ariyasaccesu evaṁ tiparivaṭṭaṁ dvādasākāraṁ yathābhūtaṁ ñāṇadassanaṁ na suvisuddhaṁ ahosi, neva tāvāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti paccaññāsiṁ. 
Yato ca kho me, bhikkhave, imesu catūsu ariyasaccesu evaṁ tiparivaṭṭaṁ dvādasākāraṁ yathābhūtaṁ ñāṇadassanaṁ suvisuddhaṁ ahosi, athāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti paccaññāsiṁ. 
Ñāṇañca pana me dassanaṁ udapādi: 
‘akuppā me vimutti, ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’”ti. 
Idamavoca bhagavā. 
Attamanā pañcavaggiyā bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. 
Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne āyasmato koṇḍaññassa virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi: 
“yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. 
Pavattite ca pana bhagavatā dhammacakke bhummā devā saddamanussāvesuṁ: 
“etaṁ bhagavatā bārāṇasiyaṁ isipatane migadāye anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavattitaṁ appaṭivattiyaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmin”ti. 
Bhummānaṁ devānaṁ saddaṁ sutvā cātumahārājikā devā saddamanussāvesuṁ: 
“etaṁ bhagavatā bārāṇasiyaṁ isipatane migadāye anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavattitaṁ, appaṭivattiyaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmin”ti. 
Cātumahārājikānaṁ devānaṁ saddaṁ sutvā tāvatiṁsā devā …pe… 
yāmā devā …pe… 
tusitā devā …pe… 
nimmānaratī devā …pe… 
paranimmitavasavattī devā …pe… 
brahmakāyikā devā saddamanussāvesuṁ: 
“etaṁ bhagavatā bārāṇasiyaṁ isipatane migadāye anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavattitaṁ appaṭivattiyaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmin”ti. 
Itiha tena khaṇena tena layena tena muhuttena yāva brahmalokā saddo abbhuggacchi. 
Ayañca dasasahassilokadhātu saṅkampi sampakampi sampavedhi, appamāṇo ca uḷāro obhāso loke pāturahosi atikkamma devānaṁ devānubhāvanti. 
Atha kho bhagavā imaṁ udānaṁ udānesi: 
“aññāsi vata bho, koṇḍañño, aññāsi vata bho, koṇḍañño”ti. 
Iti hidaṁ āyasmato koṇḍaññassa “aññāsikoṇḍañño” tveva nāmaṁ ahosīti. 
Paṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 56.120–122 
11. Pañcagatipeyyālavagga 
Tiracchānamanussanirayādisutta 
… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye tiracchānayoniyā cutā manussesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye tiracchānayoniyā cutā niraye paccājāyanti …pe… tiracchānayoniyā paccājāyanti …pe… pettivisaye paccājāyanti …pe…. 
Ekavīsatimaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 56.123–125 
11. Pañcagatipeyyālavagga 
Tiracchānadevanirayādisutta 
… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye tiracchānayoniyā cutā devesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye tiracchānayoniyā cutā niraye paccājāyanti …pe… tiracchānayoniyā paccājāyanti …pe… pettivisaye paccājāyanti …pe…. 
Catuvīsatimaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 56.126–128 
11. Pañcagatipeyyālavagga 
Pettimanussanirayādisutta 
… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pettivisayā cutā manussesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye pettivisayā cutā niraye paccājāyanti …pe… tiracchānayoniyā paccājāyanti …pe… pettivisaye paccājāyanti …pe…. 
Sattavīsatimaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 56.129–130 
11. Pañcagatipeyyālavagga 
Pettidevanirayādisutta 
… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pettivisayā cutā devesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye pettivisayā cutā niraye paccājāyanti …pe… 
evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pettivisayā cutā devesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye pettivisayā cutā tiracchānayoniyā paccājāyanti …pe…. 
Ekūnatiṁsatimaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 56.12 
2. Dhammacakkappavattanavagga 
Tathāgatasutta 
“‘Idaṁ dukkhaṁ ariyasaccan’ti, bhikkhave, tathāgatānaṁ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 
‘Taṁ kho panidaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ pariññeyyan’ti, bhikkhave, tathāgatānaṁ pubbe …pe… udapādi. 
‘Taṁ kho panidaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ pariññātan’ti, bhikkhave, tathāgatānaṁ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 
‘Idaṁ dukkhasamudayaṁ ariyasaccan’ti bhikkhave, tathāgatānaṁ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 
‘Taṁ kho panidaṁ dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ pahātabban’ti, bhikkhave, tathāgatānaṁ pubbe …pe… udapādi. 
‘Taṁ kho panidaṁ dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ pahīnan’ti, bhikkhave, tathāgatānaṁ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 
‘Idaṁ dukkhanirodhaṁ ariyasaccan’ti, bhikkhave, tathāgatānaṁ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 
‘Taṁ kho panidaṁ dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ sacchikātabban’ti, bhikkhave, tathāgatānaṁ pubbe …pe… udapādi. 
‘Taṁ kho panidaṁ dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ sacchikatan’ti, bhikkhave, tathāgatānaṁ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 
‘Idaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccan’ti, bhikkhave, tathāgatānaṁ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 
‘Taṁ kho panidaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ bhāvetabban’ti, bhikkhave, tathāgatānaṁ pubbe …pe… udapādi. 
‘Taṁ kho panidaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ bhāvitan’ti, bhikkhave, tathāgatānaṁ pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādī”ti. 
Dutiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 56.131 
11. Pañcagatipeyyālavagga 
Pettidevapettivisayasutta 
… “Evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pettivisayā cutā devesu paccājāyanti; atha kho eteva bahutarā sattā ye pettivisayā cutā pettivisaye paccājāyanti. 
Taṁ kissa hetu? 
Adiṭṭhattā, bhikkhave, catunnaṁ ariyasaccānaṁ. 
Katamesaṁ catunnaṁ? 
Dukkhassa ariyasaccassa, dukkhasamudayassa ariyasaccassa, dukkhanirodhassa ariyasaccassa, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa. 
Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yogo karaṇīyo, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yogo karaṇīyo, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. 
Idamavoca bhagavā. 
Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. 
Tiṁsatimaṁ. 
Pañcagatipeyyālavaggo ekādasamo. 
Tassuddānaṁ 
Manussato cutā chāpi, 
devā cutā nirayato; 
Tiracchānapettivisayā, 
tiṁsamatto gativaggoti. 
Saccasaṁyuttaṁ dvādasamaṁ. 
Mahāvaggo pañcamo. 
Tassuddānaṁ 
Maggabojjhaṅgaṁ satiyā, 
indriyaṁ sammappadhānaṁ; 
Baliddhipādānuruddhā, 
jhānānāpānasaṁyutaṁ; 
Sotāpatti saccañcāti, 
mahāvaggoti vuccatīti. 
Mahāvaggasaṁyuttapāḷi niṭṭhitā. 
Saṁyuttanikāyo samatto. 

Saṁyutta Nikāya 56.13 
2. Dhammacakkappavattanavagga 
Khandhasutta 
“Cattārimāni, bhikkhave, ariyasaccāni. 
Katamāni cattāri? 
Dukkhaṁ ariyasaccaṁ, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, dukkhaṁ ariyasaccaṁ? 
‘Pañcupādānakkhandhā’ tissa vacanīyaṁ, seyyathidaṁ—
rūpupādānakkhandho …pe… viññāṇupādānakkhandho. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhaṁ ariyasaccaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ? 
Yāyaṁ taṇhā ponobbhavikā nandirāgasahagatā tatratatrābhinandinī, seyyathidaṁ—
kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ? 
Yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo—
idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ? 
Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—
sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi—
idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ. 
Imāni kho, bhikkhave, cattāri ariyasaccāni. 
Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. 
Tatiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 56.14 
2. Dhammacakkappavattanavagga 
Ajjhattikāyatanasutta 
“Cattārimāni, bhikkhave, ariyasaccāni. 
Katamāni cattāri? 
Dukkhaṁ ariyasaccaṁ, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, dukkhaṁ ariyasaccaṁ? 
‘Cha ajjhattikāni āyatanānī’tissa vacanīyaṁ. 
Katamāni cha? 
Cakkhāyatanaṁ …pe… manāyatanaṁ—
idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhaṁ ariyasaccaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ? 
Yāyaṁ taṇhā ponobbhavikā nandirāgasahagatā tatratatrābhinandinī, seyyathidaṁ—kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā—
idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ? 
Yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo—
idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ? 
Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—
sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi—
idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ. 
Imāni kho, bhikkhave, cattāri ariyasaccāni. 
Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. 
Catutthaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 56.15 
2. Dhammacakkappavattanavagga 
Paṭhamadhāraṇasutta 
“Dhāretha no tumhe, bhikkhave, mayā cattāri ariyasaccāni desitānī”ti? 
Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: 
“ahaṁ kho, bhante, dhāremi bhagavatā cattāri ariyasaccāni desitānī”ti. 
“Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, dhāresi mayā cattāri ariyasaccāni desitānī”ti? 
“Dukkhaṁ khvāhaṁ, bhante, bhagavatā paṭhamaṁ ariyasaccaṁ desitaṁ dhāremi; 
dukkhasamudayaṁ khvāhaṁ, bhante, bhagavatā dutiyaṁ ariyasaccaṁ desitaṁ dhāremi; 
dukkhanirodhaṁ khvāhaṁ, bhante, bhagavatā tatiyaṁ ariyasaccaṁ desitaṁ dhāremi; 
dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ khvāhaṁ, bhante, bhagavatā catutthaṁ ariyasaccaṁ desitaṁ dhāremi. 
Evaṁ khvāhaṁ, bhante, dhāremi bhagavatā cattāri ariyasaccāni desitānī”ti. 
“Sādhu sādhu, bhikkhu. 
Sādhu kho tvaṁ, bhikkhu, dhāresi mayā cattāri ariyasaccāni desitānīti. 
Dukkhaṁ kho, bhikkhu, mayā paṭhamaṁ ariyasaccaṁ desitaṁ, tathā naṁ dhārehi; 
dukkhasamudayaṁ kho, bhikkhu, mayā dutiyaṁ ariyasaccaṁ desitaṁ, tathā naṁ dhārehi; 
dukkhanirodhaṁ kho, bhikkhu, mayā tatiyaṁ ariyasaccaṁ desitaṁ, tathā naṁ dhārehi; 
dukkhanirodhagāminī paṭipadā kho, bhikkhu, mayā catutthaṁ ariyasaccaṁ desitaṁ, tathā naṁ dhārehi. 
Evaṁ kho, bhikkhu, dhārehi mayā cattāri ariyasaccāni desitānīti. 
Tasmātiha, bhikkhu, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. 
Pañcamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 56.16 
2. Dhammacakkappavattanavagga 
Dutiyadhāraṇasutta 
“Dhāretha no tumhe, bhikkhave, mayā cattāri ariyasaccāni desitānī”ti? 
Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: 
“ahaṁ kho, bhante, dhāremi bhagavatā cattāri ariyasaccāni desitānī”ti. 
“Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, dhāresi mayā cattāri ariyasaccāni desitānī”ti? 
“Dukkhaṁ khvāhaṁ, bhante, bhagavatā paṭhamaṁ ariyasaccaṁ desitaṁ dhāremi. 
Yo hi koci, bhante, samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṁ vadeyya: 
‘netaṁ dukkhaṁ paṭhamaṁ ariyasaccaṁ yaṁ samaṇena gotamena desitaṁ. 
Ahametaṁ dukkhaṁ paṭhamaṁ ariyasaccaṁ paccakkhāya aññaṁ dukkhaṁ paṭhamaṁ ariyasaccaṁ paññapessāmī’ti—
netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Dukkhasamudayaṁ khvāhaṁ, bhante, bhagavatā …pe… 
dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ khvāhaṁ, bhante, bhagavatā catutthaṁ ariyasaccaṁ desitaṁ dhāremi. 
Yo hi koci, bhante, samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṁ vadeyya: 
‘netaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā catutthaṁ ariyasaccaṁ yaṁ samaṇena gotamena desitaṁ. 
Ahametaṁ dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ catutthaṁ ariyasaccaṁ paccakkhāya aññaṁ dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ catutthaṁ ariyasaccaṁ paññapessāmī’ti—
netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Evaṁ khvāhaṁ, bhante, dhāremi bhagavatā cattāri ariyasaccāni desitānī”ti. 
“Sādhu sādhu, bhikkhu. 
Sādhu kho tvaṁ, bhikkhu, dhāresi mayā cattāri ariyasaccāni desitānīti. 
Dukkhaṁ kho, bhikkhu, mayā paṭhamaṁ ariyasaccaṁ desitaṁ, tathā naṁ dhārehi. 
Yo hi koci, bhikkhu, samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṁ vadeyya: 
‘netaṁ dukkhaṁ paṭhamaṁ ariyasaccaṁ yaṁ samaṇena gotamena desitaṁ. 
Ahametaṁ dukkhaṁ paṭhamaṁ ariyasaccaṁ paccakkhāya aññaṁ dukkhaṁ paṭhamaṁ ariyasaccaṁ paññapessāmī’ti—
netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Dukkhasamudayaṁ kho, bhikkhu …pe… 
dukkhanirodhaṁ kho, bhikkhu …pe… 
dukkhanirodhagāminī paṭipadā kho, bhikkhu, mayā catutthaṁ ariyasaccaṁ desitaṁ, tathā naṁ dhārehi. 
Yo hi koci, bhikkhu, samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṁ vadeyya: 
‘netaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā catutthaṁ ariyasaccaṁ yaṁ samaṇena gotamena desitaṁ. 
Ahametaṁ dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ catutthaṁ ariyasaccaṁ paccakkhāya aññaṁ dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ catutthaṁ ariyasaccaṁ paññapessāmī’ti—
netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Evaṁ kho tvaṁ, bhikkhu, dhārehi mayā cattāri ariyasaccāni desitānīti. 
Tasmātiha, bhikkhu, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 56.17 
2. Dhammacakkappavattanavagga 
Avijjāsutta 
Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: 
“‘avijjā, avijjā’ti, bhante, vuccati. 
Katamā nu kho, bhante, avijjā; 
kittāvatā ca avijjāgato hotī”ti? 
“Yaṁ kho, bhikkhu, dukkhe aññāṇaṁ, dukkhasamudaye aññāṇaṁ, dukkhanirodhe aññāṇaṁ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṁ—
ayaṁ vuccati, bhikkhu, avijjā; 
ettāvatā ca avijjāgato hotīti. 
Tasmātiha, bhikkhu, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. 
Sattamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 56.18 
2. Dhammacakkappavattanavagga 
Vijjāsutta 
Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: 
“‘vijjā, vijjā’ti, bhante, vuccati. 
Katamā nu kho, bhante, vijjā; 
kittāvatā ca vijjāgato hotī”ti? 
“Yaṁ kho, bhikkhu, dukkhe ñāṇaṁ, dukkhasamudaye ñāṇaṁ, dukkhanirodhe ñāṇaṁ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṁ—
ayaṁ vuccati, bhikkhu, vijjā; 
ettāvatā ca vijjāgato hotīti. 
Tasmātiha, bhikkhu, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 56.19 
2. Dhammacakkappavattanavagga 
Saṅkāsanasutta 
“‘Idaṁ dukkhaṁ ariyasaccan’ti, bhikkhave, mayā paññattaṁ. 
Tattha aparimāṇā vaṇṇā aparimāṇā byañjanā aparimāṇā saṅkāsanā: 
‘itipidaṁ dukkhaṁ ariyasaccan’ti; 
idaṁ dukkhasamudayaṁ …pe… 
idaṁ dukkhanirodhaṁ …pe… 
‘idaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccan’ti, bhikkhave, mayā paññattaṁ. 
Tattha aparimāṇā vaṇṇā aparimāṇā byañjanā aparimāṇā saṅkāsanā: 
‘itipidaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccan’ti. 
Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. 
Navamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 56.1 
1. Samādhivagga 
Samādhisutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
…pe… 
“Samādhiṁ, bhikkhave, bhāvetha. 
Samāhito, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṁ pajānāti. 
Kiñca yathābhūtaṁ pajānāti? 
‘Idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Samādhiṁ, bhikkhave, bhāvetha. 
Samāhito, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṁ pajānāti. 
Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yogo karaṇīyo, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yogo karaṇīyo, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 56.20 
2. Dhammacakkappavattanavagga 
Tathasutta 
“Cattārimāni, bhikkhave, tathāni avitathāni anaññathāni. 
Katamāni cattāri? 
‘Idaṁ dukkhan’ti, bhikkhave, tathametaṁ avitathametaṁ anaññathametaṁ; 
‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti tathametaṁ avitathametaṁ anaññathametaṁ; 
‘ayaṁ dukkhanirodho’ti tathametaṁ avitathametaṁ anaññathametaṁ; 
‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti tathametaṁ avitathametaṁ anaññathametaṁ—
imāni kho, bhikkhave, cattāri tathāni avitathāni anaññathāni. 
Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. 
Dasamaṁ. 
Dhammacakkappavattanavaggo dutiyo. 
Tassuddānaṁ 
Dhammacakkaṁ tathāgataṁ, 
khandhā āyatanena ca; 
Dhāraṇā ca dve avijjā, 
vijjā saṅkāsanā tathāti. 

Saṁyutta Nikāya 56.21 
3. Koṭigāmavagga 
Paṭhamakoṭigāmasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā vajjīsu viharati koṭigāme. 
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 
“catunnaṁ, bhikkhave, ariyasaccānaṁ ananubodhā appaṭivedhā evamidaṁ dīghamaddhānaṁ sandhāvitaṁ saṁsaritaṁ mamañceva tumhākañca. 
Katamesaṁ catunnaṁ? 
Dukkhassa, bhikkhave, ariyasaccassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṁ dīghamaddhānaṁ sandhāvitaṁ saṁsaritaṁ mamañceva tumhākañca. 
Dukkhasamudayassa ariyasaccassa …pe… 
dukkhanirodhassa ariyasaccassa …pe… 
dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṁ dīghamaddhānaṁ sandhāvitaṁ saṁsaritaṁ mamañceva tumhākañca. 
Tayidaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ ariyasaccaṁ anubuddhaṁ paṭividdhaṁ, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ anubuddhaṁ paṭividdhaṁ, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ anubuddhaṁ paṭividdhaṁ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ anubuddhaṁ paṭividdhaṁ; ucchinnā bhavataṇhā, khīṇā bhavanetti; natthi dāni punabbhavo”ti. 
Idamavoca bhagavā. 
Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 
“Catunnaṁ ariyasaccānaṁ, 
Yathābhūtaṁ adassanā; 
Saṁsitaṁ dīghamaddhānaṁ, 
Tāsu tāsveva jātisu. 
Tāni etāni diṭṭhāni, 
bhavanetti samūhatā; 
Ucchinnaṁ mūlaṁ dukkhassa, 
natthi dāni punabbhavo”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 56.22 
3. Koṭigāmavagga 
Dutiyakoṭigāmasutta 
“Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, 
na me te, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca pana te āyasmanto sāmaññatthaṁ vā brahmaññatthaṁ vā diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. 
Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānanti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānanti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānanti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānanti, 
te kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā, te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. 
Idamavoca bhagavā. 
Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 
“Ye dukkhaṁ nappajānanti, 
atho dukkhassa sambhavaṁ; 
Yattha ca sabbaso dukkhaṁ, 
asesaṁ uparujjhati. 
Tañca maggaṁ na jānanti, 
Dukkhūpasamagāminaṁ; 
Cetovimuttihīnā te, 
Atho paññāvimuttiyā; 
Abhabbā te antakiriyāya, 
Te ve jātijarūpagā. 
Ye ca dukkhaṁ pajānanti, 
atho dukkhassa sambhavaṁ; 
Yattha ca sabbaso dukkhaṁ, 
asesaṁ uparujjhati. 
Tañca maggaṁ pajānanti, 
dukkhūpasamagāminaṁ; 
Cetovimuttisampannā, 
atho paññāvimuttiyā; 
Bhabbā te antakiriyāya, 
na te jātijarūpagā”ti. 
Dutiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 56.23 
3. Koṭigāmavagga 
Sammāsambuddhasutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
Cattārimāni, bhikkhave, ariyasaccāni. 
Katamāni cattāri? 
Dukkhaṁ ariyasaccaṁ …pe… dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ—
imāni kho, bhikkhave, cattāri ariyasaccāni. 
Imesaṁ kho, bhikkhave, catunnaṁ ariyasaccānaṁ yathābhūtaṁ abhisambuddhattā tathāgato ‘arahaṁ sammāsambuddho’ti vuccati. 
Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. 
Tatiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 56.24 
3. Koṭigāmavagga 
Arahantasutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
“Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā yathābhūtaṁ abhisambujjhiṁsu, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṁ abhisambujjhiṁsu. 
Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā yathābhūtaṁ abhisambujjhissanti, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṁ abhisambujjhissanti. 
Ye hi keci, bhikkhave, etarahi arahanto sammāsambuddhā yathābhūtaṁ abhisambujjhanti, sabbe te cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṁ abhisambujjhanti. 
Katamāni cattāri? 
Dukkhaṁ ariyasaccaṁ, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ. 
Ye hi, keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā yathābhūtaṁ abhisambujjhiṁsu …pe… 
abhisambujjhissanti … 
abhisambujjhanti, sabbe te imāni cattāri ariyasaccāni yathābhūtaṁ abhisambujjhanti. 
Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. 
Catutthaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 56.25 
3. Koṭigāmavagga 
Āsavakkhayasutta 
“Jānatohaṁ, bhikkhave, passato āsavānaṁ khayaṁ vadāmi, no ajānato apassato. 
Kiñca, bhikkhave, jānato passato āsavānaṁ khayo hoti? 
‘Idaṁ dukkhan’ti, bhikkhave, jānato passato āsavānaṁ khayo hoti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti jānato passato āsavānaṁ khayo hoti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti jānato passato āsavānaṁ khayo hoti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti jānato passato āsavānaṁ khayo hoti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, jānato evaṁ passato āsavānaṁ khayo hoti. 
Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. 
Pañcamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 56.26 
3. Koṭigāmavagga 
Mittasutta 
“Ye hi keci, bhikkhave, anukampeyyātha, ye ca sotabbaṁ maññeyyuṁ—mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā—te vo, bhikkhave, catunnaṁ ariyasaccānaṁ yathābhūtaṁ abhisamayāya samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā. 
Katamesaṁ catunnaṁ? 
Dukkhassa ariyasaccassa, dukkhasamudayassa ariyasaccassa, dukkhanirodhassa ariyasaccassa, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa. 
Ye hi keci, bhikkhave, anukampeyyātha, ye ca sotabbaṁ maññeyyuṁ—mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā—te vo, bhikkhave, imesaṁ catunnaṁ ariyasaccānaṁ yathābhūtaṁ abhisamayāya samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā. 
Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 56.27 
3. Koṭigāmavagga 
Tathasutta 
“Cattārimāni, bhikkhave, ariyasaccāni. 
Katamāni cattāri? 
Dukkhaṁ ariyasaccaṁ, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ—
imāni kho, bhikkhave, cattāri ariyasaccāni tathāni avitathāni anaññathāni; 
tasmā ‘ariyasaccānī’ti vuccanti. 
Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. 
Sattamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 56.28 
3. Koṭigāmavagga 
Lokasutta 
“Cattārimāni, bhikkhave, ariyasaccāni. 
Katamāni cattāri? 
Dukkhaṁ ariyasaccaṁ, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ. 
Sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya tathāgato ariyo; 
tasmā ‘ariyasaccānī’ti vuccanti. 
Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 56.29 
3. Koṭigāmavagga 
Pariññeyyasutta 
“Cattārimāni, bhikkhave, ariyasaccāni. 
Katamāni cattāri? 
Dukkhaṁ ariyasaccaṁ, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ—
imāni kho, bhikkhave, cattāri ariyasaccāni. 
Imesaṁ kho, bhikkhave, catunnaṁ ariyasaccānaṁ atthi ariyasaccaṁ pariññeyyaṁ, atthi ariyasaccaṁ pahātabbaṁ, atthi ariyasaccaṁ sacchikātabbaṁ, atthi ariyasaccaṁ bhāvetabbaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, ariyasaccaṁ pariññeyyaṁ? 
Dukkhaṁ, bhikkhave, ariyasaccaṁ pariññeyyaṁ, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ pahātabbaṁ, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ sacchikātabbaṁ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ bhāvetabbaṁ. 
Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. 
Navamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 56.2 
1. Samādhivagga 
Paṭisallānasutta 
“Paṭisallāne, bhikkhave, yogamāpajjatha. 
Paṭisallīno, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṁ pajānāti. 
Kiñca yathābhūtaṁ pajānāti? 
‘Idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Paṭisallāne, bhikkhave, yogamāpajjatha. 
Paṭisallīno, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṁ pajānāti. 
Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yogo karaṇīyo, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yogo karaṇīyo, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. 
Dutiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 56.30 
3. Koṭigāmavagga 
Gavampatisutta 
Ekaṁ samayaṁ sambahulā therā bhikkhū cetesu viharanti sahañcanike. 
Tena kho pana samayena sambahulānaṁ therānaṁ bhikkhūnaṁ pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantānaṁ maṇḍalamāḷe sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarākathā udapādi: 
“yo nu kho, āvuso, dukkhaṁ passati dukkhasamudayampi so passati, dukkhanirodhampi passati, dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadampi passatī”ti. 
Evaṁ vutte, āyasmā gavampati thero bhikkhū etadavoca: 
“sammukhā metaṁ, āvuso, bhagavato sutaṁ, sammukhā paṭiggahitaṁ: 
‘yo, bhikkhave, dukkhaṁ passati dukkhasamudayampi so passati, dukkhanirodhampi passati, dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadampi passati. 
Yo dukkhasamudayaṁ passati dukkhampi so passati, dukkhanirodhampi passati, dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadampi passati. 
Yo dukkhanirodhaṁ passati dukkhampi so passati, dukkhasamudayampi passati, dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadampi passati. 
Yo dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ passati dukkhampi so passati, dukkhasamudayampi passati, dukkhanirodhampi passatī’”ti. 
Dasamaṁ. 
Koṭigāmavaggo tatiyo. 
Tassuddānaṁ 
Dve vajjī sammāsambuddho, 
arahaṁ āsavakkhayo; 
Mittaṁ tathā ca loko ca, 
pariññeyyaṁ gavampatīti. 

Saṁyutta Nikāya 56.31 
4. Sīsapāvanavagga 
Sīsapāvanasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā kosambiyaṁ viharati sīsapāvane. 
Atha kho bhagavā parittāni sīsapāpaṇṇāni pāṇinā gahetvā bhikkhū āmantesi: 
“Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, 
katamaṁ nu kho bahutaraṁ—
yāni vā mayā parittāni sīsapāpaṇṇāni pāṇinā gahitāni yadidaṁ upari sīsapāvane”ti? 
“Appamattakāni, bhante, bhagavatā parittāni sīsapāpaṇṇāni pāṇinā gahitāni; 
atha kho etāneva bahutarāni yadidaṁ upari sīsapāvane”ti. 
“Evameva kho, bhikkhave, etadeva bahutaraṁ yaṁ vo mayā abhiññāya anakkhātaṁ. 
Kasmā cetaṁ, bhikkhave, mayā anakkhātaṁ? 
Na hetaṁ, bhikkhave, atthasaṁhitaṁ nādibrahmacariyakaṁ na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati; 
tasmā taṁ mayā anakkhātaṁ. 
Kiñca, bhikkhave, mayā akkhātaṁ? 
‘Idaṁ dukkhan’ti, bhikkhave, mayā akkhātaṁ, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti mayā akkhātaṁ, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti mayā akkhātaṁ, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti mayā akkhātaṁ. 
Kasmā cetaṁ, bhikkhave, mayā akkhātaṁ? 
Etañhi, bhikkhave, atthasaṁhitaṁ etaṁ ādibrahmacariyakaṁ etaṁ nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati; 
tasmā taṁ mayā akkhātaṁ. 
Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 56.32 
4. Sīsapāvanavagga 
Khadirapattasutta 
“Yo, bhikkhave, evaṁ vadeyya: 
‘ahaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ anabhisamecca, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ anabhisamecca, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ anabhisamecca, dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ anabhisamecca sammā dukkhassantaṁ karissāmī’ti—
netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Seyyathāpi, bhikkhave, yo evaṁ vadeyya: 
‘ahaṁ khadirapattānaṁ vā saralapattānaṁ vā āmalakapattānaṁ vā puṭaṁ karitvā udakaṁ vā tālapattaṁ vā āharissāmī’ti—
netaṁ ṭhānaṁ vijjati; 
evameva kho, bhikkhave, yo evaṁ vadeyya: 
‘ahaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ anabhisamecca …pe… dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ anabhisamecca sammā dukkhassantaṁ karissāmī’ti—
netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Yo ca kho, bhikkhave, evaṁ vadeyya: 
‘ahaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ abhisamecca, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ abhisamecca, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ abhisamecca, dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ abhisamecca sammā dukkhassantaṁ karissāmī’ti—
ṭhānametaṁ vijjati. 
Seyyathāpi, bhikkhave, yo evaṁ vadeyya: 
‘ahaṁ padumapattānaṁ vā palāsapattānaṁ vā māluvapattānaṁ vā puṭaṁ karitvā udakaṁ vā tālapattaṁ vā āharissāmī’ti—
ṭhānametaṁ vijjati; 
evameva kho, bhikkhave, yo evaṁ vadeyya: 
‘ahaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ abhisamecca …pe… dukkhanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ ariyasaccaṁ yathābhūtaṁ abhisamecca sammā dukkhassantaṁ karissāmī’ti—
ṭhānametaṁ vijjati. 
Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. 
Dutiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 56.33 
4. Sīsapāvanavagga 
Daṇḍasutta 
“Seyyathāpi, bhikkhave, daṇḍo uparivehāsaṁ khitto sakimpi mūlena nipatati, sakimpi aggena nipatati; 
evameva kho, bhikkhave, avijjānīvaraṇā sattā taṇhāsaṁyojanā sandhāvantā saṁsarantā sakimpi asmā lokā paraṁ lokaṁ gacchanti, sakimpi parasmā lokā imaṁ lokaṁ āgacchanti. 
Taṁ kissa hetu? 
Adiṭṭhattā, bhikkhave, catunnaṁ ariyasaccānaṁ. 
Katamesaṁ catunnaṁ? 
Dukkhassa ariyasaccassa …pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa. 
Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. 
Tatiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 56.34 
4. Sīsapāvanavagga 
Celasutta 
“Āditte, bhikkhave, cele vā sīse vā kimassa karaṇīyan”ti? 
“Āditte, bhante, cele vā sīse vā, tasseva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyan”ti. 
“Ādittaṁ, bhikkhave, celaṁ vā sīsaṁ vā ajjhupekkhitvā amanasikaritvā anabhisametānaṁ catunnaṁ ariyasaccānaṁ yathābhūtaṁ abhisamayāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṁ. 
Katamesaṁ catunnaṁ? 
Dukkhassa ariyasaccassa …pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa. 
Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. 
Catutthaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 56.35 
4. Sīsapāvanavagga 
Sattisatasutta 
“Seyyathāpi, bhikkhave, puriso vassasatāyuko vassasatajīvī. 
Tamenaṁ evaṁ vadeyya: 
‘ehambho purisa, pubbaṇhasamayaṁ taṁ sattisatena hanissanti, majjhanhikasamayaṁ sattisatena hanissanti, sāyanhasamayaṁ sattisatena hanissanti. 
So kho tvaṁ, ambho purisa, divase divase tīhi tīhi sattisatehi haññamāno vassasatāyuko vassasatajīvī vassasatassa accayena anabhisametāni cattāri ariyasaccāni abhisamessasī’ti. 
Atthavasikena, bhikkhave, kulaputtena alaṁ upagantuṁ. 
Taṁ kissa hetu? 
Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro; 
pubbā koṭi nappaññāyati sattippahārānaṁ asippahārānaṁ usuppahārānaṁ pharasuppahārānaṁ. 
Evañcetaṁ, bhikkhave, assa. 
Na kho panāhaṁ, bhikkhave, saha dukkhena, saha domanassena catunnaṁ ariyasaccānaṁ abhisamayaṁ vadāmi; 
api cāhaṁ, bhikkhave, sahāva sukhena, sahāva somanassena catunnaṁ ariyasaccānaṁ abhisamayaṁ vadāmi. 
Katamesaṁ catunnaṁ? 
Dukkhassa ariyasaccassa …pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa. 
Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. 
Pañcamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 56.36 
4. Sīsapāvanavagga 
Pāṇasutta 
“Seyyathāpi, bhikkhave, puriso yaṁ imasmiṁ jambudīpe tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṁ tacchetvā ekajjhaṁ saṁhareyya; 
ekajjhaṁ saṁharitvā sūlaṁ kareyya. 
Sūlaṁ karitvā ye mahāsamudde mahantakā pāṇā te mahantakesu sūlesu āvuneyya, ye mahāsamudde majjhimakā pāṇā te majjhimakesu sūlesu āvuneyya, ye mahāsamudde sukhumakā pāṇā te sukhumakesu sūlesu āvuneyya. 
Apariyādinnā ca, bhikkhave, mahāsamudde oḷārikā pāṇā assu. 
Atha imasmiṁ jambudīpe tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṁ parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya. 
Ito bahutarā kho, bhikkhave, mahāsamudde sukhumakā pāṇā, ye na sukarā sūlesu āvunituṁ. 
Taṁ kissa hetu? 
Sukhumattā, bhikkhave, attabhāvassa. 
Evaṁ mahā kho, bhikkhave, apāyo. 
Evaṁ mahantasmā kho, bhikkhave, apāyasmā parimutto diṭṭhisampanno puggalo ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 56.37 
4. Sīsapāvanavagga 
Paṭhamasūriyasutta 
“Sūriyassa, bhikkhave, udayato etaṁ pubbaṅgamaṁ etaṁ pubbanimittaṁ, yadidaṁ—aruṇuggaṁ. 
Evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno catunnaṁ ariyasaccānaṁ yathābhūtaṁ abhisamayāya etaṁ pubbaṅgamaṁ etaṁ pubbanimittaṁ, yadidaṁ—sammādiṭṭhi. 
Tassetaṁ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ: 
‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānissati …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānissati. 
Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. 
Sattamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 56.38 
4. Sīsapāvanavagga 
Dutiyasūriyasutta 
“Yāvakīvañca, bhikkhave, candimasūriyā loke nuppajjanti, neva tāva mahato ālokassa pātubhāvo hoti mahato obhāsassa. 
Andhatamaṁ tadā hoti andhakāratimisā. 
Neva tāva rattindivā paññāyanti, na māsaddhamāsā paññāyanti, na utusaṁvaccharā paññāyanti. 
Yato ca kho, bhikkhave, candimasūriyā loke uppajjanti, atha mahato ālokassa pātubhāvo hoti mahato obhāsassa. 
Neva andhakāratamaṁ tadā hoti na andhakāratimisā. 
Atha rattindivā paññāyanti, māsaddhamāsā paññāyanti, utusaṁvaccharā paññāyanti. 
Evameva kho, bhikkhave, yāvakīvañca tathāgato loke nuppajjati arahaṁ sammāsambuddho, neva tāva mahato ālokassa pātubhāvo hoti mahato obhāsassa. 
Andhatamaṁ tadā hoti andhakāratimisā. 
Neva tāva catunnaṁ ariyasaccānaṁ ācikkhaṇā hoti desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṁ. 
Yato ca kho, bhikkhave, tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho, atha mahato ālokassa pātubhāvo hoti mahato obhāsassa. 
Neva andhatamaṁ tadā hoti na andhakāratimisā. 
Atha kho catunnaṁ ariyasaccānaṁ ācikkhaṇā hoti desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṁ. 
Katamesaṁ catunnaṁ? 
Dukkhassa ariyasaccassa …pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa. 
Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 56.39 
4. Sīsapāvanavagga 
Indakhīlasutta 
“Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānanti …pe… 
‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, te aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā mukhaṁ ullokenti: 
‘ayaṁ nūna bhavaṁ jānaṁ jānāti, passaṁ passatī’ti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, tūlapicu vā kappāsapicu vā lahuko vātūpādāno same bhūmibhāge nikkhitto. 
Tamenaṁ puratthimo vāto pacchimena saṁhareyya, pacchimo vāto puratthimena saṁhareyya, uttaro vāto dakkhiṇena saṁhareyya, dakkhiṇo vāto uttarena saṁhareyya. 
Taṁ kissa hetu? 
Lahukattā, bhikkhave, kappāsapicuno. 
Evameva kho, bhikkhave, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānanti …pe… 
‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, te aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā mukhaṁ ullokenti: 
‘ayaṁ nūna bhavaṁ jānaṁ jānāti, passaṁ passatī’ti. 
Taṁ kissa hetu? 
Adiṭṭhattā, bhikkhave, catunnaṁ ariyasaccānaṁ. 
Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānanti …pe… 
‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānanti, te na aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā mukhaṁ ullokenti: 
‘ayaṁ nūna bhavaṁ jānaṁ jānāti, passaṁ passatī’ti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, ayokhīlo vā indakhīlo vā gambhīranemo sunikhāto acalo asampakampī. 
Puratthimāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi, neva saṅkampeyya na sampakampeyya na sampacāleyya; pacchimāya cepi disāya …pe… uttarāya cepi disāya …pe… dakkhiṇāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi, neva saṅkampeyya na sampakampeyya na sampacāleyya. 
Taṁ kissa hetu? 
Gambhīrattā, bhikkhave, nemassa sunikhātattā indakhīlassa. 
Evameva kho, bhikkhave, ye ca kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānanti …pe… 
ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānanti, te na aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā mukhaṁ ullokenti: 
‘ayaṁ nūna bhavaṁ jānaṁ jānāti, passaṁ passatī’ti. 
Taṁ kissa hetu? 
Sudiṭṭhattā, bhikkhave, catunnaṁ ariyasaccānaṁ. 
Katamesaṁ catunnaṁ? 
Dukkhassa ariyasaccassa …pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa. 
Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. 
Navamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 56.3 
1. Samādhivagga 
Paṭhamakulaputtasutta 
“Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ kulaputtā sammā agārasmā anagāriyaṁ pabbajiṁsu, sabbe te catunnaṁ ariyasaccānaṁ yathābhūtaṁ abhisamayāya. 
Ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ kulaputtā sammā agārasmā anagāriyaṁ pabbajissanti, sabbe te catunnaṁ ariyasaccānaṁ yathābhūtaṁ abhisamayāya. 
Ye hi keci, bhikkhave, etarahi kulaputtā sammā agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, sabbe te catunnaṁ ariyasaccānaṁ yathābhūtaṁ abhisamayāya. 
Katamesaṁ catunnaṁ? 
Dukkhassa ariyasaccassa dukkhasamudayassa ariyasaccassa dukkhanirodhassa ariyasaccassa dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa. 
Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ kulaputtā sammā agārasmā anagāriyaṁ pabbajiṁsu …pe… 
pabbajissanti …pe… 
pabbajanti, sabbe te imesaṁyeva catunnaṁ ariyasaccānaṁ yathābhūtaṁ abhisamayāya. 
Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yogo karaṇīyo, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yogo karaṇīyo, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. 
Tatiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 56.40 
4. Sīsapāvanavagga 
Vādatthikasutta 
“Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… 
‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti, puratthimāya cepi disāya āgaccheyya samaṇo vā brāhmaṇo vā vādatthiko vādagavesī: 
‘vādamassa āropessāmī’ti, taṁ vata sahadhammena saṅkampessati vā sampakampessati vā sampacālessati vāti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Pacchimāya cepi disāya …pe… 
uttarāya cepi disāya …pe… 
dakkhiṇāya cepi disāya āgaccheyya samaṇo vā brāhmaṇo vā vādatthiko vādagavesī: 
‘vādamassa āropessāmī’ti, taṁ vata sahadhammena saṅkampessati vā sampakampessati vā sampacālessati vāti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Seyyathāpi, bhikkhave, silāyūpo soḷasa kukkuko. 
Tassassu aṭṭha kukku heṭṭhā nemaṅgamā, aṭṭha kukku uparinemassa. 
Puratthimāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi, neva saṅkampeyya na sampakampeyya na sampacāleyya; pacchimāya cepi disāya …pe… uttarāya cepi disāya …pe… dakkhiṇāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi, neva saṅkampeyya na sampakampeyya na sampacāleyya. 
Taṁ kissa hetu? 
Gambhīrattā, bhikkhave, nemassa sunikhātattā silāyūpassa. 
Evameva kho, bhikkhave, yo hi koci bhikkhu ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti; 
puratthimāya cepi disāya āgaccheyya samaṇo vā brāhmaṇo vā vādatthiko vādagavesī ‘vādamassa āropessāmī’ti, taṁ vata sahadhammena saṅkampessati vā sampakampessati vā sampacālessati vāti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Pacchimāya cepi disāya …pe… 
uttarāya cepi disāya …pe… 
dakkhiṇāya cepi disāya āgaccheyya samaṇo vā brāhmaṇo vā vādatthiko vādagavesī: ‘vādamassa āropessāmī’ti, taṁ vata sahadhammena saṅkampessati vā sampakampessati vā sampacālessati vāti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Taṁ kissa hetu? 
Sudiṭṭhattā, bhikkhave, catunnaṁ ariyasaccānaṁ. 
Katamesaṁ catunnaṁ? 
Dukkhassa ariyasaccassa …pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa. 
Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. 
Dasamaṁ. 
Sīsapāvanavaggo catuttho. 
Tassuddānaṁ 
Sīsapā khadiro daṇḍo, 
celā sattisatena ca; 
Pāṇā sūriyūpamā dvedhā, 
indakhīlo ca vādinoti. 

Saṁyutta Nikāya 56.41 
5. Papātavagga 
Lokacintāsutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. 
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 
“bhūtapubbaṁ, bhikkhave, aññataro puriso rājagahā nikkhamitvā ‘lokacintaṁ cintessāmī’ti yena sumāgadhā pokkharaṇī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā sumāgadhāya pokkharaṇiyā tīre nisīdi lokacintaṁ cintento. 
Addasā kho, bhikkhave, so puriso sumāgadhāya pokkharaṇiyā tīre caturaṅginiṁ senaṁ bhisamuḷālaṁ pavisantaṁ. 
Disvānassa etadahosi: 
‘ummattosmi nāmāhaṁ, vicetosmi nāmāhaṁ. 
Yaṁ loke natthi taṁ mayā diṭṭhan’ti. 
Atha kho so, bhikkhave, puriso nagaraṁ pavisitvā mahājanakāyassa ārocesi: 
‘ummattosmi nāmāhaṁ, bhante, vicetosmi nāmāhaṁ, bhante. 
Yaṁ loke natthi taṁ mayā diṭṭhan’ti. 
‘Kathaṁ pana tvaṁ, ambho purisa, ummatto kathaṁ viceto? 
Kiñca loke natthi yaṁ tayā diṭṭhan’ti? 
‘Idhāhaṁ, bhante, rājagahā nikkhamitvā “lokacintaṁ cintessāmī”ti yena sumāgadhā pokkharaṇī tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā sumāgadhāya pokkharaṇiyā tīre nisīdiṁ lokacintaṁ cintento. 
Addasaṁ khvāhaṁ, bhante, sumāgadhāya pokkharaṇiyā tīre caturaṅginiṁ senaṁ bhisamuḷālaṁ pavisantaṁ. 
Evaṁ khvāhaṁ, bhante, ummatto evaṁ viceto. 
Idañca loke natthi yaṁ mayā diṭṭhan’ti. 
‘Taggha tvaṁ, ambho purisa, ummatto taggha viceto. 
Idañca loke natthi yaṁ tayā diṭṭhan’ti. 
Taṁ kho pana, bhikkhave, so puriso bhūtaṁyeva addasa, no abhūtaṁ. 
Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, devāsurasaṅgāmo samupabyūḷho ahosi. 
Tasmiṁ kho pana, bhikkhave, saṅgāme devā jiniṁsu, asurā parājiniṁsu. 
Parājitā ca kho, bhikkhave, asurā bhītā bhisamuḷālena asurapuraṁ pavisiṁsu devānaṁyeva mohayamānā. 
Tasmātiha, bhikkhave, mā lokacintaṁ cintetha: 
‘sassato loko’ti vā ‘asassato loko’ti vā, ‘antavā loko’ti vā ‘anantavā loko’ti vā, ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vā, ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā. 
Taṁ kissa hetu? 
Nesā, bhikkhave, cintā atthasaṁhitā nādibrahmacariyakā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati. 
Cintentā kho tumhe, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti cinteyyātha …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti cinteyyātha. 
Taṁ kissa hetu? 
Esā, bhikkhave, cintā atthasaṁhitā esā ādibrahmacariyakā esā nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. 
Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 56.42 
5. Papātavagga 
Papātasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. 
Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 
“āyāma, bhikkhave, yena paṭibhānakūṭo tenupasaṅkamissāma divāvihārāyā”ti. 
“Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. 
Atha kho bhagavā sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ yena paṭibhānakūṭo tenupasaṅkami. 
Addasā kho aññataro bhikkhu paṭibhānakūṭe mahantaṁ papātaṁ. 
Disvāna bhagavantaṁ etadavoca: 
“mahā vatāyaṁ, bhante, papāto subhayānako, bhante, papāto. 
Atthi nu kho, bhante, imamhā papātā añño papāto mahantataro ca bhayānakataro cā”ti? 
“Atthi kho, bhikkhu, imamhā papātā añño papāto mahantataro ca bhayānakataro cā”ti. 
“Katamo pana, bhante, imamhā papātā añ