Ekaka Nipāta — Một Pháp

Aṅguttara Nikāya 1 
1. Rūpādivagga 
1 
2 
3 
4 
5 
6 
7 
8 
9 
10 
Evaṁ me sutaṁ—
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekasaddampi samanupassāmi yaṁ evaṁ purisassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati yathayidaṁ, bhikkhave, itthisaddo. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekagandhampi samanupassāmi yaṁ evaṁ purisassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati yathayidaṁ, bhikkhave, itthigandho. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekarasampi samanupassāmi yaṁ evaṁ purisassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati yathayidaṁ, bhikkhave, itthiraso. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekaphoṭṭhabbampi samanupassāmi yaṁ evaṁ purisassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati yathayidaṁ, bhikkhave, itthiphoṭṭhabbo. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekarūpampi samanupassāmi yaṁ evaṁ itthiyā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati yathayidaṁ, bhikkhave, purisarūpaṁ. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekasaddampi samanupassāmi yaṁ evaṁ itthiyā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati yathayidaṁ, bhikkhave, purisasaddo. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekagandhampi samanupassāmi yaṁ evaṁ itthiyā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati yathayidaṁ, bhikkhave, purisagandho. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekarasampi samanupassāmi yaṁ evaṁ itthiyā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati yathayidaṁ, bhikkhave, purisaraso. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekaphoṭṭhabbampi samanupassāmi yaṁ evaṁ itthiyā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati yathayidaṁ, bhikkhave, purisaphoṭṭhabbo. 
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Itthisaddo, bhikkhave, purisassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī”ti. 
Itthigandho, bhikkhave, purisassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī”ti. 
Itthiraso, bhikkhave, purisassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī”ti. 
Itthiphoṭṭhabbo, bhikkhave, purisassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī”ti. 
Purisarūpaṁ, bhikkhave, itthiyā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī”ti. 
Purisasaddo, bhikkhave, itthiyā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī”ti. 
Purisagandho, bhikkhave, itthiyā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī”ti. 
Purisaraso, bhikkhave, itthiyā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī”ti. 
Purisaphoṭṭhabbo, bhikkhave, itthiyā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī”ti. 
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 
Dutiyaṁ. 
Tatiyaṁ. 
Catutthaṁ. 
Pañcamaṁ. 
Chaṭṭhaṁ. 
Sattamaṁ. 
Aṭṭhamaṁ. 
Navamaṁ. 
Dasamaṁ. 
“bhikkhavo”ti. 
Rūpādivaggo paṭhamo. 
“Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. 
Bhagavā etadavoca: 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekarūpampi samanupassāmi yaṁ evaṁ purisassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati yathayidaṁ, bhikkhave, itthirūpaṁ. 
Itthirūpaṁ, bhikkhave, purisassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 1 
2. Nīvaraṇappahānavagga 
11 
12 
13 
14 
15 
16 
17 
18 
19 
20 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppanno vā kāmacchando uppajjati uppanno vā kāmacchando bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, subhanimittaṁ. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppanno vā byāpādo uppajjati uppanno vā byāpādo bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, paṭighanimittaṁ. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannaṁ vā thinamiddhaṁ uppajjati uppannaṁ vā thinamiddhaṁ bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, arati tandī vijambhitā bhattasammado cetaso ca līnattaṁ. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannaṁ vā uddhaccakukkuccaṁ uppajjati uppannaṁ vā uddhaccakukkuccaṁ bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cetaso avūpasamo. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā vicikicchā uppajjati uppannā vā vicikicchā bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, ayonisomanasikāro. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppanno vā kāmacchando nuppajjati uppanno vā kāmacchando pahīyati yathayidaṁ, bhikkhave, asubhanimittaṁ. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppanno vā byāpādo nuppajjati uppanno vā byāpādo pahīyati yathayidaṁ, bhikkhave, mettā cetovimutti. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannaṁ vā thinamiddhaṁ nuppajjati uppannaṁ vā thinamiddhaṁ pahīyati yathayidaṁ, bhikkhave, ārambhadhātu nikkamadhātu parakkamadhātu. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannaṁ vā uddhaccakukkuccaṁ nuppajjati uppannaṁ vā uddhaccakukkuccaṁ pahīyati yathayidaṁ, bhikkhave, cetaso vūpasamo. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā vicikicchā nuppajjati uppannā vā vicikicchā pahīyati yathayidaṁ, bhikkhave, yonisomanasikāro. 
Subhanimittaṁ, bhikkhave, ayoniso manasi karoto anuppanno ceva kāmacchando uppajjati uppanno ca kāmacchando bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattatī”ti. 
Paṭighanimittaṁ, bhikkhave, ayoniso manasi karoto anuppanno ceva byāpādo uppajjati uppanno ca byāpādo bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattatī”ti. 
Līnacittassa, bhikkhave, anuppannañceva thinamiddhaṁ uppajjati uppannañca thinamiddhaṁ bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattatī”ti. 
Avūpasantacittassa, bhikkhave, anuppannañceva uddhaccakukkuccaṁ uppajjati uppannañca uddhaccakukkuccaṁ bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattatī”ti. 
Ayoniso, bhikkhave, manasi karoto anuppannā ceva vicikicchā uppajjati uppannā ca vicikicchā bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattatī”ti. 
Asubhanimittaṁ, bhikkhave, yoniso manasi karoto anuppanno ceva kāmacchando nuppajjati uppanno ca kāmacchando pahīyatī”ti. 
Mettaṁ, bhikkhave, cetovimuttiṁ yoniso manasi karoto anuppanno ceva byāpādo nuppajjati uppanno ca byāpādo pahīyatī”ti. 
Āraddhavīriyassa, bhikkhave, anuppannañceva thinamiddhaṁ nuppajjati uppannañca thinamiddhaṁ pahīyatī”ti. 
Vūpasantacittassa, bhikkhave, anuppannañceva uddhaccakukkuccaṁ nuppajjati uppannañca uddhaccakukkuccaṁ pahīyatī”ti. 
Yoniso, bhikkhave, manasi karoto anuppannā ceva vicikicchā nuppajjati uppannā ca vicikicchā pahīyatī”ti. 
Paṭhamaṁ. 
Dutiyaṁ. 
Tatiyaṁ. 
Catutthaṁ. 
Pañcamaṁ. 
Chaṭṭhaṁ. 
Sattamaṁ. 
Aṭṭhamaṁ. 
Navamaṁ. 
Dasamaṁ. 
Nīvaraṇappahānavaggo dutiyo. 

Aṅguttara Nikāya 1 
11. Adhammavagga 
140 
141 
142–149 
“Ye te, bhikkhave, bhikkhū adhammaṁ adhammoti dīpenti te, bhikkhave, bhikkhū bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya, bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. 
“Ye te, bhikkhave, bhikkhū dhammaṁ dhammoti dīpenti te, bhikkhave, bhikkhū bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya, bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. 
“Ye te, bhikkhave, bhikkhū avinayaṁ avinayoti dīpenti …pe… vinayaṁ vinayoti dīpenti …pe… abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti dīpenti …pe… bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti dīpenti …pe… anāciṇṇaṁ tathāgatena anāciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpenti …pe… āciṇṇaṁ tathāgatena āciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpenti …pe… apaññattaṁ tathāgatena apaññattaṁ tathāgatenāti dīpenti …pe… paññattaṁ tathāgatena paññattaṁ tathāgatenāti dīpenti; 
Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū puññaṁ pasavanti, te cimaṁ saddhammaṁ ṭhapentī”ti. 
Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū puññaṁ pasavanti, te cimaṁ saddhammaṁ ṭhapentī”ti. 
te, bhikkhave, bhikkhū bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya, bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. 
Paṭhamaṁ. 
Dutiyaṁ. 
Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū puññaṁ pasavanti, te cimaṁ saddhammaṁ ṭhapentī”ti. 
Dasamaṁ. 
Adhammavaggo ekādasamo. 

Aṅguttara Nikāya 1 
12. Anāpattivagga 
150 
151 
152–159 
160 
161 
162–169 
“Ye te, bhikkhave, bhikkhū anāpattiṁ āpattīti dīpenti te, bhikkhave, bhikkhū bahujanaahitāya paṭipannā bahujanaasukhāya, bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. 
“Ye te, bhikkhave, bhikkhū āpattiṁ anāpattīti dīpenti te, bhikkhave, bhikkhū bahujanaahitāya paṭipannā bahujanaasukhāya, bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. 
“Ye te, bhikkhave, bhikkhū lahukaṁ āpattiṁ garukā āpattīti dīpenti …pe… garukaṁ āpattiṁ lahukā āpattīti dīpenti …pe… duṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpenti …pe… aduṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullā āpattīti dīpenti …pe… sāvasesaṁ āpattiṁ anavasesā āpattīti dīpenti …pe… anavasesaṁ āpattiṁ sāvasesā āpattīti dīpenti …pe… sappaṭikammaṁ āpattiṁ appaṭikammā āpattīti dīpenti …pe… appaṭikammaṁ āpattiṁ sappaṭikammā āpattīti dīpenti te, bhikkhave, bhikkhū bahujanaahitāya paṭipannā bahujanaasukhāya, bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. 
“Ye te, bhikkhave, bhikkhū anāpattiṁ anāpattīti dīpenti te, bhikkhave, bhikkhū bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya, bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. 
“Ye te, bhikkhave, bhikkhū āpattiṁ āpattīti dīpenti te, bhikkhave, bhikkhū bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya, bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. 
“Ye te, bhikkhave, bhikkhū lahukaṁ āpattiṁ lahukā āpattīti dīpenti … garukaṁ āpattiṁ garukā āpattīti dīpenti … duṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullā āpattīti dīpenti … aduṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpenti … sāvasesaṁ āpattiṁ sāvasesā āpattīti dīpenti … anavasesaṁ āpattiṁ anavasesā āpattīti dīpenti … sappaṭikammaṁ āpattiṁ sappaṭikammā āpattīti dīpenti … appaṭikammaṁ āpattiṁ appaṭikammā āpattīti dīpenti; 
Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū apuññaṁ pasavanti, te cimaṁ saddhammaṁ antaradhāpentī”ti. 
Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū apuññaṁ pasavanti, te cimaṁ saddhammaṁ antaradhāpentī”ti. 
Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū apuññaṁ pasavanti, te cimaṁ saddhammaṁ antaradhāpentī”ti. 
Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū puññaṁ pasavanti, te cimaṁ saddhammaṁ ṭhapentī”ti. 
Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū puññaṁ pasavanti, te cimaṁ saddhammaṁ ṭhapentī”ti. 
te, bhikkhave, bhikkhū bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya, bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. 
Paṭhamaṁ. 
Dutiyaṁ. 
Dasamaṁ. 
Ekādasamaṁ. 
Dvādasamaṁ. 
Bahuñca te, bhikkhave, bhikkhū puññaṁ pasavanti, te cimaṁ saddhammaṁ ṭhapentī”ti. 
Vīsatimaṁ. 
Anāpattivaggo dvādasamo. 

Aṅguttara Nikāya 1 
13. Ekapuggalavagga 
170 
171 
172 
173 
174 
175–186 
187 
“Ekapuggalo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. 
“Ekapuggalassa, bhikkhave, pātubhāvo dullabho lokasmiṁ. 
“Ekapuggalo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati acchariyamanusso. 
“Ekapuggalassa, bhikkhave, kālakiriyā bahuno janassa anutappā hoti. 
“Ekapuggalo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati adutiyo asahāyo appaṭimo appaṭisamo appaṭibhāgo appaṭipuggalo asamo asamasamo dvipadānaṁ aggo. 
“Ekapuggalassa, bhikkhave, pātubhāvā mahato cakkhussa pātubhāvo hoti, mahato ālokassa pātubhāvo hoti, mahato obhāsassa pātubhāvo hoti, channaṁ anuttariyānaṁ pātubhāvo hoti, catunnaṁ paṭisambhidānaṁ sacchikiriyā hoti, anekadhātupaṭivedho hoti, nānādhātupaṭivedho hoti, vijjāvimuttiphalasacchikiriyā hoti, sotāpattiphalasacchikiriyā hoti, sakadāgāmiphalasacchikiriyā hoti, anāgāmiphalasacchikiriyā hoti, arahattaphalasacchikiriyā hoti. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekapuggalampi samanupassāmi yo evaṁ tathāgatena anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavattitaṁ sammadeva anuppavatteti yathayidaṁ, bhikkhave, sāriputto. 
Katamo ekapuggalo? 
Katamassa ekapuggalassa? 
Katamo ekapuggalo? 
Katamassa ekapuggalassa? 
Katamo ekapuggalo? 
Katamassa ekapuggalassa? 
Sāriputto, bhikkhave, tathāgatena anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavattitaṁ sammadeva anuppavattetī”ti. 
Tathāgato arahaṁ sammāsambuddho. 
Tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa. 
Tathāgato arahaṁ sammāsambuddho. 
Tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa. 
Tathāgato arahaṁ sammāsambuddho. 
Tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa. 
Ekapuggalavaggo terasamo. 
Ayaṁ kho, bhikkhave, ekapuggalo loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan”ti. 
Imassa kho, bhikkhave, ekapuggalassa pātubhāvo dullabho lokasmin”ti. 
Ayaṁ kho, bhikkhave, ekapuggalo loke uppajjamāno uppajjati acchariyamanusso”ti. 
Imassa kho, bhikkhave, ekapuggalassa kālakiriyā bahuno janassa anutappā hotī”ti. 
Ayaṁ kho, bhikkhave, ekapuggalo loke uppajjamāno uppajjati adutiyo asahāyo appaṭimo appaṭisamo appaṭibhāgo appaṭipuggalo asamo asamasamo dvipadānaṁ aggo”ti. 
Imassa kho, bhikkhave, ekapuggalassa pātubhāvā mahato cakkhussa pātubhāvo hoti, mahato ālokassa pātubhāvo hoti, mahato obhāsassa pātubhāvo hoti, channaṁ anuttariyānaṁ pātubhāvo hoti, catunnaṁ paṭisambhidānaṁ sacchikiriyā hoti, anekadhātupaṭivedho hoti, nānādhātupaṭivedho hoti, vijjāvimuttiphalasacchikiriyā hoti, sotāpattiphalasacchikiriyā hoti, sakadāgāmiphalasacchikiriyā hoti, anāgāmiphalasacchikiriyā hoti, arahattaphalasacchikiriyā hotī”ti. 

Aṅguttara Nikāya 1 
14. Paṭhamavagga 
“Etadaggaṁ, bhikkhave, mama sāvakānaṁ bhikkhūnaṁ rattaññūnaṁ yadidaṁ aññāsikoṇḍañño. 
… Mahāpaññānaṁ yadidaṁ sāriputto. 
… Iddhimantānaṁ yadidaṁ mahāmoggallāno. 
… Dhutavādānaṁ yadidaṁ mahākassapo. 
… Dibbacakkhukānaṁ yadidaṁ anuruddho. 
… Uccākulikānaṁ yadidaṁ bhaddiyo kāḷigodhāya putto. 
… Mañjussarānaṁ yadidaṁ lakuṇḍaka bhaddiyo. 
… Sīhanādikānaṁ yadidaṁ piṇḍolabhāradvājo. 
… Dhammakathikānaṁ yadidaṁ puṇṇo mantāṇiputto. 
… saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ vibhajantānaṁ yadidaṁ mahākaccāno”ti. 
Vaggo paṭhamo. 

Aṅguttara Nikāya 1 
15. Dutiyavagga 
“Etadaggaṁ, bhikkhave, mama sāvakānaṁ bhikkhūnaṁ manomayaṁ kāyaṁ abhinimminantānaṁ yadidaṁ cūḷapanthako. 
… Cetovivaṭṭakusalānaṁ yadidaṁ cūḷapanthako. 
… Saññāvivaṭṭakusalānaṁ yadidaṁ mahāpanthako. 
… Araṇavihārīnaṁ yadidaṁ subhūti. 
… Dakkhiṇeyyānaṁ yadidaṁ subhūti. 
… Āraññakānaṁ yadidaṁ revato khadiravaniyo. 
… Jhāyīnaṁ yadidaṁ kaṅkhārevato. 
… Āraddhavīriyānaṁ yadidaṁ soṇo koḷiviso. 
… Kalyāṇavākkaraṇānaṁ yadidaṁ soṇo kuṭikaṇṇo. 
… Lābhīnaṁ yadidaṁ sīvali. 
… Saddhādhimuttānaṁ yadidaṁ vakkalī”ti. 
Vaggo dutiyo. 

Aṅguttara Nikāya 1 
16. Tatiyavagga 
“Etadaggaṁ, bhikkhave, mama sāvakānaṁ bhikkhūnaṁ sikkhākāmānaṁ yadidaṁ rāhulo. 
… Saddhāpabbajitānaṁ yadidaṁ raṭṭhapālo. 
… Paṭhamaṁ salākaṁ gaṇhantānaṁ yadidaṁ kuṇḍadhāno. 
… Paṭibhānavantānaṁ yadidaṁ vaṅgīso. 
… Samantapāsādikānaṁ yadidaṁ upaseno vaṅgantaputto. 
… Senāsanapaññāpakānaṁ yadidaṁ dabbo mallaputto. 
… devatānaṁ piyamanāpānaṁ yadidaṁ pilindavaccho. 
… Khippābhiññānaṁ yadidaṁ bāhiyo dārucīriyo. 
… Cittakathikānaṁ yadidaṁ kumārakassapo. 
… Paṭisambhidāpattānaṁ yadidaṁ mahākoṭṭhito”ti. 
Vaggo tatiyo. 

Aṅguttara Nikāya 1 
3. Akammaniyavagga 
21 
22 
23 
24 
25 
26 
27 
28 
29 
30 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ abhāvitaṁ akammaniyaṁ hoti yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ bhāvitaṁ kammaniyaṁ hoti yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ abhāvitaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ bhāvitaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ abhāvitaṁ apātubhūtaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ bhāvitaṁ pātubhūtaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ abhāvitaṁ abahulīkataṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ abhāvitaṁ abahulīkataṁ dukkhādhivahaṁ hoti yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ sukhādhivahaṁ hoti yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
Cittaṁ, bhikkhave, abhāvitaṁ akammaniyaṁ hotī”ti. 
Cittaṁ, bhikkhave, bhāvitaṁ kammaniyaṁ hotī”ti. 
Cittaṁ, bhikkhave, abhāvitaṁ mahato anatthāya saṁvattatī”ti. 
Cittaṁ, bhikkhave, bhāvitaṁ mahato atthāya saṁvattatī”ti. 
Cittaṁ, bhikkhave, abhāvitaṁ apātubhūtaṁ mahato anatthāya saṁvattatī”ti. 
Cittaṁ, bhikkhave, bhāvitaṁ pātubhūtaṁ mahato atthāya saṁvattatī”ti. 
Cittaṁ, bhikkhave, abhāvitaṁ abahulīkataṁ mahato anatthāya saṁvattatī”ti. 
Cittaṁ, bhikkhave, bhāvitaṁ bahulīkataṁ mahato atthāya saṁvattatī”ti. 
Cittaṁ, bhikkhave, abhāvitaṁ abahulīkataṁ dukkhādhivahaṁ hotī”ti. 
Cittaṁ, bhikkhave, bhāvitaṁ bahulīkataṁ sukhādhivahaṁ hotī”ti. 
Paṭhamaṁ. 
Dutiyaṁ. 
Tatiyaṁ. 
Catutthaṁ. 
Pañcamaṁ. 
Chaṭṭhaṁ. 
Sattamaṁ. 
Aṭṭhamaṁ. 
Navamaṁ. 
Dasamaṁ. 
Akammaniyavaggo tatiyo. 

Aṅguttara Nikāya 1 
17. Catutthavagga 
“Etadaggaṁ, bhikkhave, mama sāvakānaṁ bhikkhūnaṁ bahussutānaṁ yadidaṁ ānando. 
… Satimantānaṁ yadidaṁ ānando. 
… Gatimantānaṁ yadidaṁ ānando. 
… Dhitimantānaṁ yadidaṁ ānando. 
… Upaṭṭhākānaṁ yadidaṁ ānando. 
… Mahāparisānaṁ yadidaṁ uruvelakassapo. 
… Kulappasādakānaṁ yadidaṁ kāḷudāyī. 
… Appābādhānaṁ yadidaṁ bākulo. 
… Pubbenivāsaṁ anussarantānaṁ yadidaṁ sobhito. 
… Vinayadharānaṁ yadidaṁ upāli. 
… Bhikkhunovādakānaṁ yadidaṁ nandako. 
… Indriyesu guttadvārānaṁ yadidaṁ nando. 
… Bhikkhuovādakānaṁ yadidaṁ mahākappino. 
… Tejodhātukusalānaṁ yadidaṁ sāgato. 
… Paṭibhāneyyakānaṁ yadidaṁ rādho. 
… Lūkhacīvaradharānaṁ yadidaṁ mogharājā”ti. 
Vaggo catuttho. 

Aṅguttara Nikāya 1 
18. Pañcamavagga 
“Etadaggaṁ, bhikkhave, mama sāvikānaṁ bhikkhunīnaṁ rattaññūnaṁ yadidaṁ mahāpajāpatigotamī. 
… Mahāpaññānaṁ yadidaṁ khemā. 
… Iddhimantīnaṁ yadidaṁ uppalavaṇṇā. 
… Vinayadharānaṁ yadidaṁ paṭācārā. 
… Dhammakathikānaṁ yadidaṁ dhammadinnā. 
… Jhāyīnaṁ yadidaṁ nandā. 
… Āraddhavīriyānaṁ yadidaṁ soṇā. 
… Dibbacakkhukānaṁ yadidaṁ bakulā. 
… Khippābhiññānaṁ yadidaṁ bhaddā kuṇḍalakesā. 
… Pubbenivāsaṁ anussarantīnaṁ yadidaṁ bhaddā kāpilānī. 
… Mahābhiññāpattānaṁ yadidaṁ bhaddakaccānā. 
… Lūkhacīvaradharānaṁ yadidaṁ kisāgotamī. 
… Saddhādhimuttānaṁ yadidaṁ siṅgālakamātā”ti. 
Vaggo pañcamo. 

Aṅguttara Nikāya 1 
19. Chaṭṭhavagga 
“Etadaggaṁ, bhikkhave, mama sāvakānaṁ upāsakānaṁ paṭhamaṁ saraṇaṁ gacchantānaṁ yadidaṁ tapussabhallikā vāṇijā. 
… Dāyakānaṁ yadidaṁ sudatto gahapati anāthapiṇḍiko. 
… Dhammakathikānaṁ yadidaṁ citto gahapati macchikāsaṇḍiko. 
… Catūhi saṅgahavatthūhi parisaṁ saṅgaṇhantānaṁ yadidaṁ hatthako āḷavako. 
… Paṇītadāyakānaṁ yadidaṁ mahānāmo sakko. 
… Manāpadāyakānaṁ yadidaṁ uggo gahapati vesāliko. 
… Saṅghupaṭṭhākānaṁ yadidaṁ hatthigāmako uggato gahapati. 
… Aveccappasannānaṁ yadidaṁ sūrambaṭṭho. 
… Puggalappasannānaṁ yadidaṁ jīvako komārabhacco. 
… Vissāsakānaṁ yadidaṁ nakulapitā gahapatī”ti. 
Vaggo chaṭṭho. 

Aṅguttara Nikāya 1 
20. Sattamavagga 
“Etadaggaṁ, bhikkhave, mama sāvikānaṁ upāsikānaṁ paṭhamaṁ saraṇaṁ gacchantīnaṁ yadidaṁ sujātā seniyadhītā. 
… Dāyikānaṁ yadidaṁ visākhā migāramātā. 
… Bahussutānaṁ yadidaṁ khujjuttarā. 
… Mettāvihārīnaṁ yadidaṁ sāmāvatī. 
… Jhāyīnaṁ yadidaṁ uttarānandamātā. 
… Paṇītadāyikānaṁ yadidaṁ suppavāsā koliyadhītā. 
… Gilānupaṭṭhākīnaṁ yadidaṁ suppiyā upāsikā. 
… Aveccappasannānaṁ yadidaṁ kātiyānī. 
… Vissāsikānaṁ yadidaṁ nakulamātā gahapatānī. 
… Anussavappasannānaṁ yadidaṁ kāḷī upāsikā kuraragharikā”ti. 
vaggo sattamo. 
(Etadaggavaggo niṭṭhito.) 

Aṅguttara Nikāya 1 
21. Paṭhamavagga 
268 
269 
270 
271 
272 
273 
274 
275 
276 
277 
“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ diṭṭhisampanno puggalo kañci saṅkhāraṁ niccato upagaccheyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ diṭṭhisampanno puggalo kañci saṅkhāraṁ sukhato upagaccheyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ diṭṭhisampanno puggalo kañci dhammaṁ attato upagaccheyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ diṭṭhisampanno puggalo mātaraṁ jīvitā voropeyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ diṭṭhisampanno puggalo pitaraṁ jīvitā voropeyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ diṭṭhisampanno puggalo arahantaṁ jīvitā voropeyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ diṭṭhisampanno puggalo tathāgatassa paduṭṭhacitto lohitaṁ uppādeyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ diṭṭhisampanno puggalo saṅghaṁ bhindeyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ diṭṭhisampanno puggalo aññaṁ satthāraṁ uddiseyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ ekissā lokadhātuyā dve arahanto sammāsambuddhā apubbaṁ acarimaṁ uppajjeyyuṁ. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ puthujjano kañci saṅkhāraṁ niccato upagaccheyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ puthujjano kañci saṅkhāraṁ sukhato upagaccheyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ puthujjano kañci dhammaṁ attato upagaccheyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
Ṭhānañca kho, bhikkhave, vijjati yaṁ puthujjano mātaraṁ jīvitā voropeyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ puthujjano pitaraṁ jīvitā voropeyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ puthujjano arahantaṁ jīvitā voropeyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ puthujjano tathāgatassa paduṭṭhacitto lohitaṁ uppādeyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ puthujjano saṅghaṁ bhindeyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ puthujjano aññaṁ satthāraṁ uddiseyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ ekissā lokadhātuyā ekova arahaṁ sammāsambuddho uppajjeyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
Vaggo paṭhamo. 

Aṅguttara Nikāya 1 
22. Dutiyavagga 
278 
279 
280 
281–283 
284 
285–286 
“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ ekissā lokadhātuyā dve rājāno cakkavattī apubbaṁ acarimaṁ uppajjeyyuṁ. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ itthī arahaṁ assa sammāsambuddho. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ itthī rājā assa cakkavattī. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ itthī sakkattaṁ kāreyya …pe… mārattaṁ kāreyya …pe… brahmattaṁ kāreyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ kāyaduccaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ vacīduccaritassa …pe… yaṁ manoduccaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ ekissā lokadhātuyā eko rājā cakkavattī uppajjeyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
Ṭhānañca kho, etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ puriso arahaṁ assa sammāsambuddho. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ puriso rājā assa cakkavattī. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ puriso sakkattaṁ kāreyya …pe… mārattaṁ kāreyya …pe… brahmattaṁ kāreyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ kāyaduccaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ manoduccaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
Vaggo dutiyo. 

Aṅguttara Nikāya 1 
23. Tatiyavagga 
287 
288–289 
290 
291–292 
293 
294–295 
“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ kāyasucaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ vacīsucaritassa …pe… manosucaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ kāyaduccaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ vacīduccaritasamaṅgī …pe… yaṁ manoduccaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ kāyasucaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
“Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ vacīsucaritasamaṅgī …pe… yaṁ manosucaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ kāyasucaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ manosucaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ kāyaduccaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ manoduccaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ kāyasucaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
Ṭhānañca kho etaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ manosucaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyya. Ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
vaggo tatiyo. 
Aṭṭhānapāḷi niṭṭhitā. 

Aṅguttara Nikāya 1 
24. Paṭhamavagga 
296 
297–305 
“Ekadhammo, bhikkhave, bhāvito bahulīkato ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. 
“Ekadhammo, bhikkhave, bhāvito bahulīkato ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. 
Katamo ekadhammo? 
Katamo ekadhammo? 
Buddhānussati. 
Dhammānussati …pe… saṅghānussati … sīlānussati … cāgānussati … devatānussati … ānāpānassati … maraṇassati … kāyagatāsati … upasamānussati. 
Ayaṁ kho, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattatī”ti. 
Ayaṁ kho, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattatī”ti. 
Vaggo paṭhamo. 

Aṅguttara Nikāya 1 
25. Dutiyavagga 
306 
307 
308 
309 
310 
311 
312 
313 
314 
315 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā akusalā dhammā uppajjanti uppannā vā akusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattanti yathayidaṁ, bhikkhave, micchādiṭṭhi. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā kusalā dhammā uppajjanti uppannā vā kusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattanti yathayidaṁ, bhikkhave, sammādiṭṭhi. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā kusalā dhammā nuppajjanti uppannā vā kusalā dhammā parihāyanti yathayidaṁ, bhikkhave, micchādiṭṭhi. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā akusalā dhammā nuppajjanti uppannā vā akusalā dhammā parihāyanti yathayidaṁ, bhikkhave, sammādiṭṭhi. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā micchādiṭṭhi uppajjati uppannā vā micchādiṭṭhi pavaḍḍhati yathayidaṁ, bhikkhave, ayonisomanasikāro. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā sammādiṭṭhi uppajjati uppannā vā sammādiṭṭhi pavaḍḍhati yathayidaṁ, bhikkhave, yonisomanasikāro. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ uppajjanti yathayidaṁ, bhikkhave, micchādiṭṭhi. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yena sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ uppajjanti yathayidaṁ, bhikkhave, sammādiṭṭhi. 
“Micchādiṭṭhikassa, bhikkhave, purisapuggalassa yañceva kāyakammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yañca vacīkammaṁ …pe… yañca manokammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saṅkhārā sabbe te dhammā aniṭṭhāya akantāya amanāpāya ahitāya dukkhāya saṁvattanti. 
“Sammādiṭṭhikassa, bhikkhave, purisapuggalassa yañceva kāyakammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yañca vacīkammaṁ …pe… yañca manokammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saṅkhārā sabbe te dhammā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattanti. 
Micchādiṭṭhikassa, bhikkhave, anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti uppannā ca akusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattantī”ti. 
Sammādiṭṭhikassa, bhikkhave, anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti uppannā ca kusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya saṁvattantī”ti. 
Micchādiṭṭhikassa, bhikkhave, anuppannā ceva kusalā dhammā nuppajjanti uppannā ca kusalā dhammā parihāyantī”ti. 
Sammādiṭṭhikassa, bhikkhave, anuppannā ceva akusalā dhammā nuppajjanti uppannā ca akusalā dhammā parihāyantī”ti. 
Ayoniso, bhikkhave, manasi karoto anuppannā ceva micchādiṭṭhi uppajjati uppannā ca micchādiṭṭhi pavaḍḍhatī”ti. 
Yoniso, bhikkhave, manasi karoto anuppannā ceva sammādiṭṭhi uppajjati uppannā ca sammādiṭṭhi pavaḍḍhatī”ti. 
Micchādiṭṭhiyā, bhikkhave, samannāgatā sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ uppajjantī”ti. 
Sammādiṭṭhiyā, bhikkhave, samannāgatā sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ uppajjantī”ti. 
Taṁ kissa hetu? 
Taṁ kissa hetu? 
Diṭṭhi hissa, bhikkhave, pāpikā. 
Diṭṭhi hissa, bhikkhave, bhaddikā. 
Seyyathāpi, bhikkhave, nimbabījaṁ vā kosātakibījaṁ vā tittakālābubījaṁ vā allāya pathaviyā nikkhittaṁ yañceva pathavirasaṁ upādiyati yañca āporasaṁ upādiyati sabbaṁ taṁ tittakattāya kaṭukattāya asātattāya saṁvattati. 
Seyyathāpi, bhikkhave, ucchubījaṁ vā sālibījaṁ vā muddikābījaṁ vā allāya pathaviyā nikkhittaṁ yañceva pathavirasaṁ upādiyati yañca āporasaṁ upādiyati sabbaṁ taṁ madhurattāya sātattāya asecanakattāya saṁvattati. 
Taṁ kissa hetu? 
Taṁ kissa hetu? 
Bījañhissa, bhikkhave, pāpakaṁ. 
Bījaṁ hissa, bhikkhave, bhaddakaṁ. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, micchādiṭṭhikassa purisapuggalassa yañceva kāyakammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yañca vacīkammaṁ …pe… yañca manokammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saṅkhārā sabbe te dhammā aniṭṭhāya akantāya amanāpāya ahitāya dukkhāya saṁvattanti. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, sammādiṭṭhikassa purisapuggalassa yañceva kāyakammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yañca vacīkammaṁ …pe… yañca manokammaṁ yathādiṭṭhi samattaṁ samādinnaṁ yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saṅkhārā sabbe te dhammā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattanti. 
Taṁ kissa hetu? 
Taṁ kissa hetu? 
Diṭṭhi hissa, bhikkhave, pāpikā”ti. 
Diṭṭhi hissa, bhikkhave, bhaddikā”ti. 
Vaggo dutiyo. 

Aṅguttara Nikāya 1 
4. Adantavagga 
31 
32 
33 
34 
35 
36 
37 
38 
39 
40 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ adantaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ dantaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ aguttaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ guttaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ arakkhitaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ rakkhitaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ asaṁvutaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ saṁvutaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ adantaṁ aguttaṁ arakkhitaṁ asaṁvutaṁ mahato anatthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ dantaṁ guttaṁ rakkhitaṁ saṁvutaṁ mahato atthāya saṁvattati yathayidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
Cittaṁ, bhikkhave, adantaṁ mahato anatthāya saṁvattatī”ti. 
Cittaṁ, bhikkhave, dantaṁ mahato atthāya saṁvattatī”ti. 
Cittaṁ, bhikkhave, aguttaṁ mahato anatthāya saṁvattatī”ti. 
Cittaṁ, bhikkhave, guttaṁ mahato atthāya saṁvattatī”ti. 
Cittaṁ, bhikkhave, arakkhitaṁ mahato anatthāya saṁvattatī”ti. 
Cittaṁ, bhikkhave, rakkhitaṁ mahato atthāya saṁvattatī”ti. 
Cittaṁ, bhikkhave, asaṁvutaṁ mahato anatthāya saṁvattatī”ti. 
Cittaṁ, bhikkhave, saṁvutaṁ mahato atthāya saṁvattatī”ti. 
Cittaṁ, bhikkhave, adantaṁ aguttaṁ arakkhitaṁ asaṁvutaṁ mahato anatthāya saṁvattatī”ti. 
Cittaṁ, bhikkhave, dantaṁ guttaṁ rakkhitaṁ saṁvutaṁ mahato atthāya saṁvattatī”ti. 
Paṭhamaṁ. 
Dutiyaṁ. 
Tatiyaṁ. 
Catutthaṁ. 
Pañcamaṁ. 
Chaṭṭhaṁ. 
Sattamaṁ. 
Aṭṭhamaṁ. 
Navamaṁ. 
Dasamaṁ. 
Adantavaggo catuttho. 

Aṅguttara Nikāya 1 
26. Tatiyavagga 
316 
317 
318 
319 
320 
321 
322 
323 
324 
325 
326 
327 
328 
329 
“Ekapuggalo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati bahujanaahitāya bahujanaasukhāya, bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. 
“Ekapuggalo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya, bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ mahāsāvajjaṁ yathayidaṁ, bhikkhave, micchādiṭṭhi. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekapuggalampi samanupassāmi yo evaṁ bahujanaahitāya paṭipanno bahujanaasukhāya, bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ yathayidaṁ, bhikkhave, makkhali moghapuriso. 
“Durakkhāte, bhikkhave, dhammavinaye yo ca samādapeti yañca samādapeti yo ca samādapito tathattāya paṭipajjati sabbe te bahuṁ apuññaṁ pasavanti. 
“Svākkhāte, bhikkhave, dhammavinaye yo ca samādapeti yañca samādapeti yo ca samādapito tathattāya paṭipajjati sabbe te bahuṁ puññaṁ pasavanti. 
“Durakkhāte, bhikkhave, dhammavinaye dāyakena mattā jānitabbā, no paṭiggāhakena. 
“Svākkhāte, bhikkhave, dhammavinaye paṭiggāhakena mattā jānitabbā, no dāyakena. 
“Durakkhāte, bhikkhave, dhammavinaye yo āraddhavīriyo so dukkhaṁ viharati. 
“Svākkhāte, bhikkhave, dhammavinaye yo kusīto so dukkhaṁ viharati. 
“Durakkhāte, bhikkhave, dhammavinaye yo kusīto so sukhaṁ viharati. 
“Svākkhāte, bhikkhave, dhammavinaye yo āraddhavīriyo so sukhaṁ viharati. 
“Seyyathāpi, bhikkhave, appamattakopi gūtho duggandho hoti; 
“Seyyathāpi, bhikkhave, appamattakampi muttaṁ duggandhaṁ hoti … appamattakopi kheḷo duggandho hoti … appamattakopi pubbo duggandho hoti … appamattakampi lohitaṁ duggandhaṁ hoti; 
Katamo ekapuggalo? 
Katamo ekapuggalo? 
Micchādiṭṭhiparamāni, bhikkhave, mahāsāvajjānī”ti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, nadīmukhe khippaṁ uḍḍeyya bahūnaṁ macchānaṁ ahitāya dukkhāya anayāya byasanāya; 
Taṁ kissa hetu? 
Taṁ kissa hetu? 
Taṁ kissa hetu? 
Taṁ kissa hetu? 
Taṁ kissa hetu? 
Taṁ kissa hetu? 
Taṁ kissa hetu? 
Taṁ kissa hetu? 
evamevaṁ kho ahaṁ, bhikkhave, appamattakampi bhavaṁ na vaṇṇemi, antamaso accharāsaṅghātamattampi”. 
evamevaṁ kho ahaṁ, bhikkhave, appamattakampi bhavaṁ na vaṇṇemi, antamaso accharāsaṅghātamattampi”. 
Micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano. 
Sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano. 
evamevaṁ kho, bhikkhave, makkhali moghapuriso manussakhippaṁ maññe loke uppanno bahūnaṁ sattānaṁ ahitāya dukkhāya anayāya byasanāyā”ti. 
Durakkhātattā, bhikkhave, dhammassā”ti. 
Svākkhātattā, bhikkhave, dhammassā”ti. 
Durakkhātattā, bhikkhave, dhammassā”ti. 
Svākkhātattā, bhikkhave, dhammassā”ti. 
Durakkhātattā, bhikkhave, dhammassā”ti. 
Svākkhātattā, bhikkhave, dhammassā”ti. 
Durakkhātattā, bhikkhave, dhammassā”ti. 
Svākkhātattā, bhikkhave, dhammassā”ti. 
Vaggo tatiyo. 
So bahujanaṁ saddhammā vuṭṭhāpetvā asaddhamme patiṭṭhāpeti. 
So bahujanaṁ asaddhammā vuṭṭhāpetvā saddhamme patiṭṭhāpeti. 
Ayaṁ kho, bhikkhave, ekapuggalo loke uppajjamāno uppajjati bahujanaahitāya bahujanaasukhāya, bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānan”ti. 
Ayaṁ kho, bhikkhave, ekapuggalo loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya, bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānan”ti. 

Aṅguttara Nikāya 1 
27. Catutthavagga 
333 
334 
335 
336 
337 
338 
339 
340 
341 
342 
343 
344 
345 
346 
347 
348–350 
351–353 
354–356 
357–359 
360–362 
363–365 
366–368 
369–371 
372–374 
375–377 
“Seyyathāpi, bhikkhave, appamattakaṁ imasmiṁ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṁ vanarāmaṇeyyakaṁ bhūmirāmaṇeyyakaṁ pokkharaṇirāmaṇeyyakaṁ; 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye manussesu paccājāyanti; 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye majjhimesu janapadesu paccājāyanti; 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye paññavanto ajaḷā aneḷamūgā paṭibalā subhāsitadubbhāsitassa atthamaññātuṁ; 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye ariyena paññācakkhunā samannāgatā; 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye labhanti tathāgataṁ dassanāya; 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye labhanti tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ savanāya; 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye sutvā dhammaṁ dhārenti; 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye dhātānaṁ dhammānaṁ atthaṁ upaparikkhanti; 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammaṁ paṭipajjanti; 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye saṁvejaniyesu ṭhānesu saṁvijjanti; 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye saṁviggā yoniso padahanti; 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye vavassaggārammaṇaṁ karitvā labhanti samādhiṁ labhanti cittassekaggataṁ; 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye annaggarasaggānaṁ lābhino; 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa lābhino; 
“Seyyathāpi, bhikkhave, appamattakaṁ imasmiṁ jambudīpe ārāmarāmaṇeyyakaṁ vanarāmaṇeyyakaṁ bhūmirāmaṇeyyakaṁ pokkharaṇirāmaṇeyyakaṁ; 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye manussā cutā devesu paccājāyanti; 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye devā cutā devesu paccājāyanti; 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye devā cutā manussesu paccājāyanti; 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye nirayā cutā manussesu paccājāyanti; 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye nirayā cutā devesu paccājāyanti; 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye tiracchānayoniyā cutā manussesu paccājāyanti; 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye tiracchānayoniyā cutā devesu paccājāyanti; 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pettivisayā cutā manussesu paccājāyanti; 
… Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pettivisayā cutā devesu paccājāyanti; 
atha kho etadeva bahutaraṁ yadidaṁ ukkūlavikūlaṁ nadīviduggaṁ khāṇukaṇṭakaṭṭhānaṁ pabbatavisamaṁ; 
atha kho eteva sattā bahutarā ye aññatra manussehi paccājāyanti. 
atha kho eteva sattā bahutarā ye paccantimesu janapadesu paccājāyanti aviññātāresu milakkhesu. 
atha kho eteva sattā bahutarā ye duppaññā jaḷā eḷamūgā na paṭibalā subhāsitadubbhāsitassa atthamaññātuṁ. 
atha kho eteva sattā bahutarā ye avijjāgatā sammūḷhā. 
atha kho eteva sattā bahutarā ye na labhanti tathāgataṁ dassanāya. 
atha kho eteva sattā bahutarā ye na labhanti tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ savanāya. 
atha kho eteva sattā bahutarā ye sutvā dhammaṁ na dhārenti. 
atha kho eteva sattā bahutarā ye dhātānaṁ dhammānaṁ atthaṁ na upaparikkhanti. 
atha kho eteva sattā bahutarā ye atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammaṁ na paṭipajjanti. 
atha kho eteva sattā bahutarā ye saṁvejaniyesu ṭhānesu na saṁvijjanti. 
atha kho eteva sattā bahutarā ye saṁviggā yoniso na padahanti. 
atha kho eteva sattā bahutarā ye vavassaggārammaṇaṁ karitvā na labhanti samādhiṁ na labhanti cittassekaggataṁ. 
atha kho eteva sattā bahutarā ye annaggarasaggānaṁ na lābhino, uñchena kapālābhatena yāpenti. 
atha kho eteva sattā bahutarā ye attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa na lābhino. 
atha kho etadeva bahutaraṁ yadidaṁ ukkūlavikūlaṁ nadīviduggaṁ khāṇukaṇṭakaṭṭhānaṁ pabbatavisamaṁ. 
atha kho eteva sattā bahutarā ye manussā cutā niraye paccājāyanti … tiracchānayoniyā paccājāyanti … pettivisaye paccājāyanti. 
atha kho eteva sattā bahutarā ye devā cutā niraye paccājāyanti … tiracchānayoniyā paccājāyanti … pettivisaye paccājāyanti. 
atha kho eteva sattā bahutarā ye devā cutā niraye paccājāyanti … tiracchānayoniyā paccājāyanti … pettivisaye paccājāyanti. 
atha kho eteva sattā bahutarā ye nirayā cutā niraye paccājāyanti … tiracchānayoniyā paccājāyanti … pettivisaye paccājāyanti. 
atha kho eteva sattā bahutarā ye nirayā cutā niraye paccājāyanti … tiracchānayoniyā paccājāyanti … pettivisaye paccājāyanti. 
atha kho eteva sattā bahutarā ye tiracchānayoniyā cutā niraye paccājāyanti … tiracchānayoniyā paccājāyanti … pettivisaye paccājāyanti. 
atha kho eteva sattā bahutarā ye tiracchānayoniyā cutā niraye paccājāyanti … tiracchānayoniyā paccājāyanti … pettivisaye paccājāyanti. 
atha kho eteva sattā bahutarā ye pettivisayā cutā niraye paccājāyanti … tiracchānayoniyā paccājāyanti … pettivisaye paccājāyanti. 
atha kho eteva sattā bahutarā ye pettivisayā cutā niraye paccājāyanti … tiracchānayoniyā paccājāyanti … pettivisaye paccājāyan”ti. 
evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye thalajā, atha kho eteva sattā bahutarā ye odakā. 
Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, appakā te sattā ye manussā cutā manussesu paccājāyanti, atha kho eteva sattā bahutarā ye manussā cutā niraye paccājāyanti …pe… tiracchānayoniyā paccājāyanti …pe… pettivisaye paccājāyanti”. 
vaggo catuttho. 
‘attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa lābhino bhavissāmā’ti. 
(Jambudīpapeyyālo niṭṭhito.) 
Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. 

Aṅguttara Nikāya 1 
28. Pasādakaradhammavagga 
“Addhamidaṁ, bhikkhave, lābhānaṁ yadidaṁ āraññikattaṁ …pe… 
piṇḍapātikattaṁ … 
paṁsukūlikattaṁ … 
tecīvarikattaṁ … 
dhammakathikattaṁ … 
vinayadharattaṁ … 
bāhusaccaṁ … 
thāvareyyaṁ … 
ākappasampadā … 
parivārasampadā … 
mahāparivāratā … 
kolaputti … 
vaṇṇapokkharatā … 
kalyāṇavākkaraṇatā … 
appicchatā … 
appābādhatā”ti. 
(Soḷasa pasādakaradhammā niṭṭhitā.) 

Aṅguttara Nikāya 1 
29. Aparaaccharāsaṅghātavagga 
394 
395–401 
402–405 
406–409 
410–413 
414–418 
419–423 
424–430 
431–438 
439–446 
447–454 
455–464 
465–474 
475–484 
485–494 
495–574 
“Accharāsaṅghātamattampi ce, bhikkhave, bhikkhu paṭhamaṁ jhānaṁ bhāveti, ayaṁ vuccati, bhikkhave: 
“Accharāsaṅghātamattampi ce, bhikkhave, bhikkhu dutiyaṁ jhānaṁ bhāveti …pe… 
tatiyaṁ jhānaṁ bhāveti …pe… 
catutthaṁ jhānaṁ bhāveti …pe… 
mettaṁ cetovimuttiṁ bhāveti …pe… 
karuṇaṁ cetovimuttiṁ bhāveti …pe… 
muditaṁ cetovimuttiṁ bhāveti …pe… 
upekkhaṁ cetovimuttiṁ bhāveti …pe…. 
Kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ …pe… 
vedanāsu vedanānupassī viharati … 
citte cittānupassī viharati … 
dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 
Anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; 
uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. 
Anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; 
uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. 
Chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti … 
vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti … 
cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti … 
vīmaṁsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti …. 
Saddhindriyaṁ bhāveti … 
vīriyindriyaṁ bhāveti … 
satindriyaṁ bhāveti … 
samādhindriyaṁ bhāveti … 
paññindriyaṁ bhāveti …. 
Saddhābalaṁ bhāveti … 
vīriyabalaṁ bhāveti … 
satibalaṁ bhāveti … 
samādhibalaṁ bhāveti … 
paññābalaṁ bhāveti …. 
Satisambojjhaṅgaṁ bhāveti … 
dhammavicayasambojjhaṅgaṁ bhāveti … 
vīriyasambojjhaṅgaṁ bhāveti … 
pītisambojjhaṅgaṁ bhāveti … 
passaddhisambojjhaṅgaṁ bhāveti … 
samādhisambojjhaṅgaṁ bhāveti … 
upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti …. 
Sammādiṭṭhiṁ bhāveti … 
sammāsaṅkappaṁ bhāveti … 
sammāvācaṁ bhāveti … 
sammākammantaṁ bhāveti … 
sammāājīvaṁ bhāveti … 
sammāvāyāmaṁ bhāveti … 
sammāsatiṁ bhāveti … 
sammāsamādhiṁ bhāveti …. 
Ajjhattaṁ rūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. 
… ajjhattaṁ rūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. 
… ajjhattaṁ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. 
… ajjhattaṁ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. 
… ajjhattaṁ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni. 
… ajjhattaṁ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni. 
… ajjhattaṁ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. 
… ajjhattaṁ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. 
Rūpī rūpāni passati … 
ajjhattaṁ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati … 
subhanteva adhimutto hoti … 
sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati … 
sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma anantaṁ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati … 
sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati … 
sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati … 
sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati …. 
Pathavikasiṇaṁ bhāveti … 
āpokasiṇaṁ bhāveti … 
tejokasiṇaṁ bhāveti … 
vāyokasiṇaṁ bhāveti … 
nīlakasiṇaṁ bhāveti … 
pītakasiṇaṁ bhāveti … 
lohitakasiṇaṁ bhāveti … 
odātakasiṇaṁ bhāveti … 
ākāsakasiṇaṁ bhāveti … 
viññāṇakasiṇaṁ bhāveti …. (…) 
Asubhasaññaṁ bhāveti … 
maraṇasaññaṁ bhāveti … 
āhāre paṭikūlasaññaṁ bhāveti … 
sabbaloke anabhiratisaññaṁ bhāveti … 
aniccasaññaṁ bhāveti … 
anicce dukkhasaññaṁ bhāveti … 
dukkhe anattasaññaṁ bhāveti … 
pahānasaññaṁ bhāveti … 
virāgasaññaṁ bhāveti … 
nirodhasaññaṁ bhāveti …. 
Aniccasaññaṁ bhāveti … 
anattasaññaṁ bhāveti … 
maraṇasaññaṁ bhāveti … 
āhāre paṭikūlasaññaṁ bhāveti … 
sabbaloke anabhiratisaññaṁ bhāveti … 
aṭṭhikasaññaṁ bhāveti … 
puḷavakasaññaṁ bhāveti … 
vinīlakasaññaṁ bhāveti … 
vicchiddakasaññaṁ bhāveti … 
uddhumātakasaññaṁ bhāveti …. 
Buddhānussatiṁ bhāveti … 
dhammānussatiṁ bhāveti … 
saṅghānussatiṁ bhāveti … 
sīlānussatiṁ bhāveti … 
cāgānussatiṁ bhāveti … 
devatānussatiṁ bhāveti … 
ānāpānassatiṁ bhāveti … 
maraṇassatiṁ bhāveti … 
kāyagatāsatiṁ bhāveti … 
upasamānussatiṁ bhāveti …. 
Paṭhamajjhānasahagataṁ saddhindriyaṁ bhāveti … 
vīriyindriyaṁ bhāveti … 
satindriyaṁ bhāveti … 
samādhindriyaṁ bhāveti … 
paññindriyaṁ bhāveti … 
saddhābalaṁ bhāveti … 
vīriyabalaṁ bhāveti … 
satibalaṁ bhāveti … 
samādhibalaṁ bhāveti … 
paññābalaṁ bhāveti …. 
Dutiyajjhānasahagataṁ …pe… 
tatiyajjhānasahagataṁ …pe… 
catutthajjhānasahagataṁ …pe… 
mettāsahagataṁ …pe… 
karuṇāsahagataṁ …pe… 
muditāsahagataṁ …pe… 
upekkhāsahagataṁ saddhindriyaṁ bhāveti … 
vīriyindriyaṁ bhāveti … 
satindriyaṁ bhāveti … 
samādhindriyaṁ bhāveti … 
paññindriyaṁ bhāveti … 
saddhābalaṁ bhāveti … 
vīriyabalaṁ bhāveti … 
satibalaṁ bhāveti … 
samādhibalaṁ bhāveti … 
paññābalaṁ bhāveti. 
‘bhikkhu arittajjhāno viharati, satthusāsanakaro ovādapatikaro, amoghaṁ raṭṭhapiṇḍaṁ bhuñjati’. 
Tāni abhibhuyya: 
Tāni abhibhuyya: 
Tāni abhibhuyya: 
Tāni abhibhuyya: 
Tāni abhibhuyya: 
Tāni abhibhuyya: 
Tāni abhibhuyya: 
Tāni abhibhuyya: 
Ko pana vādo ye naṁ bahulīkarontī”ti. 
‘jānāmi passāmī’ti—
‘jānāmi passāmī’ti—
‘jānāmi passāmī’ti—
‘jānāmi passāmī’ti—
‘jānāmi passāmī’ti—
‘jānāmi passāmī’ti—
‘jānāmi passāmī’ti—
‘jānāmi passāmī’ti—
evaṁsaññī hoti. 
evaṁsaññī hoti. 
evaṁsaññī hoti. 
evaṁsaññī hoti. 
evaṁsaññī hoti. 
evaṁsaññī hoti. 
evaṁsaññī hoti. 
evaṁsaññī hoti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave: 
‘bhikkhu arittajjhāno viharati satthusāsanakaro ovādapatikaro, amoghaṁ raṭṭhapiṇḍaṁ bhuñjati’. 
Ko pana vādo ye naṁ bahulīkarontī”ti. 
(Aparaaccharāsaṅghātavaggo.) 

Aṅguttara Nikāya 1 
5. Paṇihitaacchavagga 
41 
42 
43 
44 
45 
46 
47 
48 
49 
50 
“Seyyathāpi, bhikkhave, sālisūkaṁ vā yavasūkaṁ vā micchāpaṇihitaṁ hatthena vā pādena vā akkantaṁ hatthaṁ vā pādaṁ vā bhecchati lohitaṁ vā uppādessatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
“Seyyathāpi, bhikkhave, sālisūkaṁ vā yavasūkaṁ vā sammāpaṇihitaṁ hatthena vā pādena vā akkantaṁ hatthaṁ vā pādaṁ vā bhecchati lohitaṁ vā uppādessatīti ṭhānametaṁ vijjati. 
“Idhāhaṁ, bhikkhave, ekaccaṁ puggalaṁ paduṭṭhacittaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: 
“Idhāhaṁ, bhikkhave, ekaccaṁ puggalaṁ pasannacittaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: 
“Seyyathāpi, bhikkhave, udakarahado āvilo luḷito kalalībhūto tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito na passeyya sippisambukampi sakkharakaṭhalampi macchagumbampi carantampi tiṭṭhantampi. 
“Seyyathāpi, bhikkhave, udakarahado accho vippasanno anāvilo tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya sippisambukampi sakkharakaṭhalampi macchagumbampi carantampi tiṭṭhantampi. 
“Seyyathāpi, bhikkhave, yāni kānici rukkhajātānaṁ phandano tesaṁ aggamakkhāyati yadidaṁ mudutāya ceva kammaññatāya ca. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ lahuparivattaṁ yathayidaṁ cittaṁ. 
“Pabhassaramidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
“Pabhassaramidaṁ, bhikkhave, cittaṁ. 
Taṁ kissa hetu? 
Taṁ kissa hetu? 
‘imamhi ce ayaṁ samaye puggalo kālaṁ kareyya, yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye’. 
‘imamhi ce ayaṁ samaye puggalo kālaṁ kareyya, yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge’. 
Taṁ kissa hetu? 
Taṁ kissa hetu? 
Evamevaṁ kho ahaṁ, bhikkhave, nāññaṁ ekadhammampi samanupassāmi yaṁ evaṁ bhāvitaṁ bahulīkataṁ mudu ca hoti kammaññañca yathayidaṁ cittaṁ. 
Yāvañcidaṁ, bhikkhave, upamāpi na sukarā yāva lahuparivattaṁ cittan”ti. 
Tañca kho āgantukehi upakkilesehi upakkiliṭṭhan”ti. 
Tañca kho āgantukehi upakkilesehi vippamuttan”ti. 
Micchāpaṇihitattā, bhikkhave, sūkassa. 
Sammāpaṇihitattā, bhikkhave, sūkassa. 
Taṁ kissa hetu? 
Taṁ kissa hetu? 
Āvilattā, bhikkhave, udakassa. 
Anāvilattā, bhikkhave, udakassa. 
Cittaṁ, bhikkhave, bhāvitaṁ bahulīkataṁ mudu ca hoti kammaññañca hotī”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 
Navamaṁ. 
Dasamaṁ. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, so vata bhikkhu micchāpaṇihitena cittena avijjaṁ bhecchati, vijjaṁ uppādessati, nibbānaṁ sacchikarissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, so vata bhikkhu sammāpaṇihitena cittena avijjaṁ bhecchati, vijjaṁ uppādessati, nibbānaṁ sacchikarissatīti ṭhānametaṁ vijjati. 
Cittaṁ hissa, bhikkhave, paduṭṭhaṁ. 
Cittaṁ hissa, bhikkhave, pasannaṁ. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, so vata bhikkhu āvilena cittena attatthaṁ vā ñassati paratthaṁ vā ñassati ubhayatthaṁ vā ñassati uttariṁ vā manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ sacchikarissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, so vata bhikkhu anāvilena cittena attatthaṁ vā ñassati paratthaṁ vā ñassati ubhayatthaṁ vā ñassati ut